Pētījums: Krievijas gāzes embargo gadījumā Lietuvas investīcijas enerģētiskajā drošībā atmaksātos īsā laikā  (77)

Proti, Lietuvas uzņēmēji jau pirmajā gadā zaudētu 1,6 vai 1,9 miljardus litu (464 vai 551 miljonu eiro) - summas, kas līdzinās attiecīgi Lietuvas investīcijām gāzesvadu starpsavienojumā ar Poliju vai Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālī, liecina starptautiskās audita, nodokļu un konsultāciju kompānijas KPMG veiktais pētījums "Lietuvas biznesa ievainojamība pret energoresursu cenu pārmaiņām 2014".

Ikgadējā pētījumā, kas veikts jau ceturto reizi, izvērtēta šādu iespējamo pārmaiņu ietekme uz sešām ekonomikas nozarēm - transportu, rūpniecību, tirdzniecību, pakalpojumiem, celtniecību, mežsaimniecību un zvejniecību. KPMG sniegusi kopumā piecus cenu pārmaiņu scenārijus, šoreiz cita starpā arī aprēķinot, par cik gada laikā saruktu Lietuvas biznesa peļņa, ja Krievijas gāzes embargo dēļ gāzes cenas Lietuvā pieaugtu.

"Noskaidrojām, ka Krievijas gāzes embargo gadījumā biznesa zaudējumi gada laikā būtu ļoti tuvu summām, kuras valsts kopumā maksā par gāzes piegādes diversificēšanas projektiem. Tas nozīmē, ka enerģētiskajā drošībā mēs būtībā investējam tādu pašu naudu, kādu citā gadījumā, domājams, jau gada laikā vienkārši pazaudētu politisku apstākļu dēļ," skaidrojis KPMG līdzīpašnieks Roks Kasperavičs. "Izvērtējot iespējamos vairāku gadu zaudējumus embargo dēļ, kļūst nepārprotami skaidrs, ka esam novērsuši ļoti lielu finansiālo risku."

Pēc viņa teiktā, šāds salīdzinājums palīdz no cita skatupunkta novērtēt investīciju projektu nozīmīgumu un apliecina, ka maksāt miljardus par gāzes piegādes diversificēšanas iespējām tiešām ir vērts.

KPMG jau otro gadu aprēķina arī Lietuvas biznesa enerģētiskās ievainojamības indeksu, kas liecina, ka uzņēmumi kļūst noturīgāki pret degvielas, elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu pārmaiņām. Lai gan uzņēmumu kopējās izmaksas gada laikā augušas par 3%, energoresursu īpatsvars šajās izmaksās krities par 15% - to noteicis efektīvāks energoresursu izmantojums.