Ibrahims, kā raksta "Bloomberg", mājup uz Senegālu devies pēc Eiropā pavadītiem teju desmit gadiem. Šos pēdējos desmit gadus Ibrahims pavadījis Spānijas dienvidu pludmalēs tirgojot viltotas "Louis Vuitton" somiņas. Šādi viņam izdevies sakrāt pietiekami, lai beidzot atgrieztos dzimtenē.
Tagad Ibrahims Senegālas galvaspilsētā Dakārā mazā veikaliņā tirgo rīsus, sīpolus, kartupeļus un cepamo eļļu. Viņš atjaunojis mazo ģimenes veikaliņu, kā arī pieņēmis darbā jaunāko brāli.
"Āfrikas ģimenē dēls, kurš pa migrācijas ceļiem dodas peļņā, ir sapņa piepildījums. Ģimenē uzskata, ka šis dēls beidzot atrisinās visas problēmas. Tas prasa lielu drosmi un ambīcijas, lai vēlāk spētu atgriezties mājup," intervijā "Bloomberg" stāsta 40 gadus vecais vīrietis.
Savukārt Ndiasjē Diengs no Itālijas Senegālā atgriezās 2007. gadā un jau tad atvēra nelielu kulinārijas veikalu. Vīrietis pieņēmis darbā sešus cilvēkus.
"Bloomberg" atgādina, ka, runājot par bēgļiem un ekonomiskajiem migrantiem, šādi stāsti par cilvēkiem, kuri atgriežas mājās, paliek ēnā un bieži neizpelnās mediju uzmanību. Tiesa gan, simtiem tūkstošiem cilvēku, kas pametuši savas mājas, atgriezties nevar arī pēc peļņas gūšanas - vairākos gadījumos to liedz varmācīgi valstu režīmi un karadarbība.
"Migrācija ir fundamentāls nosacījums valsts attīstībai," intervijā "Bloomberg" norādījis Starptautiskās Migrācijas organizācijas Senegālas biroja vadītājs Jo – Linds Roberts.
"Šī ideja, ka vienīgais veids kā iespējams atbalstīt ģimeni ir ceļojot uz Eiropu, aizvien sabiedrībā ir jūtama," sacījis eksperts.
Kā liecina Pasaules Bankas dati, pērn Āfrikas Subsahāras zonā cilvēki, kas izceļojuši uz Eiropu, kopumā varētu būt nosūtījuši ģimenēm un tuviniekiem aptuveni 33 miljardus ASV dolāru. Sūtījumi īpaši nozīmīgu lomu ieņemot Gambijas, Libērijas, Somālijas un Nigērijas ekonomikā, stiprinot vidējā sabiedrības slāņa labklājības līmeni.
Jau vēstīts, ka vairāk nekā 300 tūkstoši bēgļu un migrantu šogad ir riskējuši ar dzīvību, lai pāri Vidusjūrai nonāktu Eiropā, bet 2500 bīstamajā ceļā ir gājuši bojā, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati.
Kopš gada sākuma gandrīz 200 tūkstoši cilvēku ir ieradušies Grieķijā, bet vēl 110 tūkstoši sasnieguši Itālijas krastus, žurnālistiem Ženēvā teica ANO bēgļu lietu aģentūras preses pārstāve Melisa Fleminga.
2014. gadā kopumā Vidusjūru, lai nokļūtu Eiropā šķērsoja 219 tūkstoši cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
