Ziņojumā uzsvērts, ka EK un dalībvalstis nav darījušas pietiekami, lai novērstu krāpšanos ar pārmērīgo slāpekļa oksīdu (NOx) izmešu daudzumu, kuru rada lielākā daļa dīzeļdzinēju automašīnu.
Tāpat komiteja norāda, ka dalībvalstis nav pilnībā ieviesušas jau esošo likumdošanu. Ziņojumā secināts, ka izmešu pārbaužu testi laboratorijās ir viegli apejami, tādēļ nepieciešamas pārbaudes braukšanas apstākļos.
"Nepieciešami daudz stingrāki noteikumi jaunu automašīnu pārbaudēm pirms tās nonāk Eiropas Savienības tirgū, kā arī jāapsver esošās likumdošanas nopietna revīzija, lai efektīvi cīnītos ar Parlamenta izmeklēšanas komitejas konstatētajām nepilnībām dīzeļdzinēju automašīnās," norāda EP deputāts Krišjānis Kariņš (V), kurš vada lielākās frakcijas darbu Izmeklēšanas komitejā saistībā ar krāpšanos ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē.
Vēstīts, ka 2015. gada nogalē Vācijas autobūves gigants "Volkswagen" bija spiests atzīt, ka gadiem ir aprīkojis to ražotās dīzeļdzinēju automašīnas ar programmatūrām, kas ļauj krāpties ar izmešu rādījumiem, līdz ar to tie var būtiski pārsniegt pieļaujamo normu.
EP komiteja savas darbības laikā konstatēja, ka arī citi autoražotāji izmanto dažādas metodes, lai apietu likumdošanā noteiktās izmešu normas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
