Foto: Shutterstock

Dace Kreicmane, BlueOrange (Baltikums Bank AS) Personāla pārvaldes vadītāja

Šodien aizeju agrāk, jo gribu pasportot, bet rīt pastrādāšu pāris stundas ilgāk. Šāda iespēja elastīgi sabalansēt darbu ar privāto dzīvi mūsdienīgā uzņēmumā nav izņēmums vai izredzēto kaprīze, bet gan stabila tendence. Visā pasaulē darba tirgū to pieprasa arvien biežāk. Kā rāda pētījumi, šāda brīvība darbiniekus motivē daudz spēcīgāk nekā karjeras iespējas vai apmācības. Jo īpaši ambiciozo, neatkarīgo Y paaudzi jeb Millenials, kuri pēdējos gados grauj ierasto viedokli par to, kāpēc cilvēki vispār iet uz darbu un kādai jābūt mūsdienīgai darba videi.

Cilvēks darba vietā pavada vismaz trešdaļu diennakts – astoņas, reizēm pat desmit stundas. Piecas dienas nedēļā, gadu pēc gada. Tāpēc labs darba devējs apzinās, ka zināma brīvība darba dzīves plānošanā vairo darbinieka labsajūtu, motivē strādāt atbildīgāk, radošāk, mērķtiecīgāk, ar labākiem rezultātiem ilgtermiņā.

Veicot apjomīgu Millenials aptauju 29 pasaules valstīs par to, kas cilvēkiem ir svarīgi, izvēloties darbu (izņemot algu), noskaidrots, ka iespēju sabalansēt darbu ar privāto dzīvi šie tūkstošgades paaudzes darba ņēmēji vērtē ievērojami augstāk nekā karjeru vai iespēju profesionāli pilnveidoties.

  • Aptauja atklāj, ka labs līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi ambiciozajiem Millenials ir pats svarīgākais faktors darba izvelē – to kā būtisku min 16,8% aptaujāto.
  • Iespēju veidot karjeru un kļūt par vadītāju, izvēloties darbu, kā svarīgu min tikai 13,4% aptaujāto.
  • Savukārt vismazsvarīgākais aspekts, izvēloties darbu, respondentiem šķiet uzņēmuma līderu reputācija – to par būtisku atzīst vien 3,1% aptaujāto.
  • Kaut gan ar digitālajām tehnoloģijām Millenials cilvēki ir uz tu, izvēloties darbu, uzņēmuma investīcijas jaunākajās tehnoloģijās un to pielietojums viņiem nešķiet tik svarīgs – to par būtisku atzīst tikai 4,1% aptaujāto.
  • Ne pārāk augstu, izvēloties darbu, tiek vērtēts arī tas, lai izvēlētā darba vieta būtu vadošs uzņēmums, ko cilvēki apbrīno (4,3%) un lai uzņēmums strauji un dinamiski attīstītos (4,4%).
  • Salīdzinoši daudz augstāku nozīmi darba izvēlē Millenials ierādījuši iespējai elastīgi izmantot savu darba laiku – to par svarīgu atzīst 11% aptaujāto.*

Sekojot starptautiskajām tendencēm personāla politikas jomā, jau vairākus gadus saviem darbiniekiem piedāvājam elastīgo jeb nosacīti brīvo darba laiku tajās jomās, kur darba specifika to pieļauj. Oficiālās astoņas stundas darbinieks var nostrādāt laikā no plkst. 8 rītā līdz 7 vakarā, rēķinoties, ka no 10:00 līdz 17:00 ir jābūt uz vietas. Agro rīta, vakara stundu un pusdienlaika izmantošana, saskaņojot ar struktūrvienības vadītāju, ir darbinieka ziņā. Var atnākt vēlāk vai aiziet agrāk. Neviens nestāv ar hronometru pie ieejas un nekontrolē. Galvenais, ko gaida bankas vadība - sasniegt labu rezultātu un ievērot noteiktos termiņus.

Protams, ja nepieciešams, tiek veikta arī kontrole, lai izslēgtu ļaunprātīgu brīvības izmantošanu. Taču kopumā bankas darbinieki brīvo darba režīmu ļoti novērtē. Cilvēki atzīst, ka jūtas mierīgāki, mazāk stresaini, kas mūsu aizņemtajā ikdienā ir liels ieguvums. Nav uztraukuma, kā pēc skolas paspēt bērnu aizvest uz pulciņu vai kā no rīta bez sirdsapziņas pārmetumiem stundiņu pavadīt sporta zālē. Banka kā darba devējs pretī saņem motivētus un ieinteresētus darbiniekus, kas darbu dara daudz atbildīgāk, ar labākiem rezultātiem. Šādu iespēju darbā novērtē ne tikai Millenials paaudze, bet visu vecumu darbinieki.

Vēl viena novitāte, par ko pasaulē šodien sāk runāt personāla vadības eksperti, ir strādājošo "tiesības atslēgties" no saviem darba devējiem un nelietot digitālās ierīces ārpus darba laika, lasot darba epastus un dokumentus. Piemēram, Francijā vairāk nekā trešdaļa darbinieku ārpus laika izmanto viedierīces darba lietu kārtošanai. Taču neskaidrās robežas un pārmērīga darba jautājumu risināšana brīvajā laikā veicina izdegšanu, bezmiegu un attiecību problēmas.

Gudrs darba devējs saprot, ka darba pasaule neatgriezeniski mainās. Dzīvi vairs nevar ielikt stingros rāmjos kā agrāk, darbiniekus vairs nevērtē pēc vienotām matricām. Lai darba devējs spētu būt pievilcīgs darba tirgū, lai konkurētu cīņā par talantīgākajiem darbiniekiem un tos noturētu, ir jāseko pasaules tendencēm un jāpielāgojas.

Foto: Publicitātes foto

Dace Kreicmane

  • 2007. gadā iegūts Maģistra grāds personāla vadībā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā
  • Vairāk nekā 15 gadu pieredze personāla vadībā
  • Pieredze banku sfērā no 1997. gada

*Rakstā izmantoti pētījuma "2016 Deloitte Millennial Survey Winning over the next generation of leaders" rezultāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!