'Operas' līdzdibinātāja jaunais pārlūks tuvojas miljona lietotāju atzīmei  (17)

"Ja paraugāmies uz atsauksmēm, ko saņemam, tad pagājušais gads patiesībā bijis lielisks – cilvēki ir ļoti priecīgi par to, ko mēs darām. Manuprāt, mēs pārlūku tirgū nodrošinām kaut ko atšķirīgu," pauž Tešners, kurš nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Tešners nekad nav slēpis, ka "Operas" vadītāja amatu pameta, jo nespēja rast kopīgu valodu ar investoriem – katra no pusēm vilkusi deķīti savā virzienā, un tā tas turpinājies gadiem. "Es nenoguru no "Operas". Tā nav patiesība. Es vienkārši nepiekritu investoriem. Viņi gribēja uzņēmumu pārdot, es – attīstīt," stāsta Tešners.

"Viņi īsti neticēja, ka mums var izdoties. Pat tad, kad patiešām labi progresējām. Mēs katru gadu ievērojami augām un kāpinājām apgrozījumu, bijām pelnoši," stāsta uzņēmējs. "Viņi vienkārši uzskatīja, ka iegūs vairāk naudas, ja mūs pārdos."

Darbu pie "Operas" pārlūkprogrammas Tešners un viņa kolēģi ar 6000 ASV dolāru lielu starta kapitālu sāka 1994. gadā Norvēģijā, bet pie lietotājiem tā pirmo reizi nonāca 1995. gadā, kad arī dibināts uzņēmums "Opera Software". Tobrīd pārlūkprogrammu tirgū valdīja pavisam citi spēlētāji, kuru nosaukumi šobrīd jau ir vēsture, piemēram, "Netscape". "Es un saujiņa puišu bijām pavisam maza kompānija, kas centās izdzīvot. Es domāju, tur arī ir tā atšķirība, jo citi puiši dabūja naudu, līdz ar to nāca arī cerības, kas bija jāpiepilda," atminas Tešners.

Laikā, kad viņš atkāpās no "Opera Software" vadības, tās pārlūkprogrammu lietoja 350 miljoni cilvēku un tika lēsts, ka līdz 2013. gadam izdosies iegūt pusmiljardu lietotāju visā pasaulē. Tiesa gan, šīs prognozes nepiepildījās un 2016. gadā liela daļa kompānijas, tostarp pārlūkprogramma "Opera", par 600 miljoniem dolāru tika pārdota Ķīnas konsorcijam.

Taujāts par to, vai pieredzes "Operas" dēļ "Vivaldi" neplāno meklēt investorus, Tešners atbild apstiprinoši: ""Operā" gūtā pieredze ir mācība, ko nesu līdzi "Vivaldi". Tas ir ilgtermiņa skatījums – mēs to nedarām naudas dēļ, bet tāpēc, ka mums tas patīk. Balstoties pieredzē ar investoriem, šeit investoru nav. Es to finansēju, un neviena cita nav."

Uz jautājumu par to, kā jaunuzņēmējiem atrast investoru, ar kuru sadarbība varētu izdoties veiksmīga, Tešners atbild: "Nevar zināt, kāds patiesībā ir tavs investors, līdz pienākušas grūtības." Viņš skaidro, ka problēmas, kurās īpaši svarīgs investora plecs, var rasties gan tad, kad aptrūkstas līdzekļu un nepieciešama finansiāla palīdzība, gan tad, kad kompānija darbojas ļoti veiksmīgi un jāizvēlas starp uzņēmuma tālāku attīstīšanu un pārdošanu.

Darbs pie pārlūkprogrammas "Vivaldi" tika sākts 2013. gadā, kad dibināts "Vivaldi Technologies", bet interneta pārlūka pirmā versija pie lietotājiem visā pasaulē nonāca pērn aprīlī. Gada laikā izdevies sasniegt teju miljonu lietotāju, taču plānu par to, cik lietotāju vajadzētu sasniegt, piemēram, tuvāko piecu gadu laikā, Tešneram nav. Viņš sarunā vairākkārt uzsver, ka "Vivaldi Technologies" komanda fokusējas uz produktu izstrādi, ne skaitļos izmērāmiem sasniegumiem.

Viena no būtiskākajām iezīmēm, kas atšķir "Vivaldi" no citām pārlūkprogrammām, ir funkciju daudzums, tostarp iespēja grāmatzīmes un atvērtās saites kārtot mapēs un apskatīt interneta lietošanas vēsturi izvērstā veidā. "Tā vietā, lai noņemtu ikvienu funkciju, kas netiek plaši pielietota, mēs pievienojam arvien jaunas," stāsta Tešners.

Lielākā daļa "Vivaldi" lietotāju mīt Japānā, ASV un Vācijā, taču pārlūks ir pieejams itin visur, kur ir internets, tādēļ lietotāji atrodami visos kontinentos. "Liela daļa mūsu lietotāju ir atvērtāki jaunajam nekā vidējais interneta lietotājs. Viņi tiešsaistē pavada daudz laika," "Vivaldi" lietotājus raksturo Tešners, skaidrojot, ka cilvēkam, kurš pārlūku izmanto tikai sociālo tīklu un pāris mājaslapu apskatei, visticamāk, der jebkurš pārlūks. "Vivaldi" paredzēts tiem, kuri internetu izmanto vairāk un plašāk.

Līdzīgi kā kādreiz "Operas", arī "Vivaldi" izstrādātāji cieši sadarbojas ar saviem lietotājiem, uzklausot atsauksmes un ieteikumus. Tieši ciešās attiecības ar lietotājiem savulaik tika uzskatītas par pamatu lojālo lietotāju lokam, kas ne tikai ikdienā lietoja pārlūku, bet bija gatavi "Operu" aizstāvēt ne vienā vien tiešsaistes diskusijā.

"Mums ir daudz un dažādu veidu, ka komunicēt ar lietotājiem. Tās ir ļoti ciešas attiecības," skaidro uzņēmuma vadītājs. "Vivaldi", tāpat kā savulaik "Opera", bāzēts Norvēģijā, taču kompānijai ir arī neliels birojs Tešnera dzimtajā Islandē. Kopumā kompānijā nodarbināti 36 cilvēki, taču ik dienu darba procesā iesaistās arī brīvprātīgie, kuri palīdz programmatūru testēšanā, pārlūkprogrammas tulkošanā un citos darbos.

Taujāts par to, vai ir kāda valsts, kurā īpaši gribas iekarot tirgus daļu, Tešners atbild noraidoši: "Mēs esam laimīgi par katru valsti. Mēs gribētu iekarot vietu arī šeit [Igaunijā – aut.]. Mēs jau redzam, ka šeit sāk veidoties lietotāju bāze, un esam par to ļoti priecīgi."