RTU zinātniekiem jāizpēta, kā grūti pamanāmi bojājumi ietekmē kosmosa satelītu konstrukciju, kā arī jāpārliecinās par satelītu nestspēju pēc bojājumu gūšanas, informē Karaseva. Pētījumos iegūtie dati ļaus izstrādāt vadlīnijas, kuras EKA izmantos jaunu satelītu būvniecībā.

Universitātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš norāda, ka satelītus izgatavo vairākus gadus. Satelīta komponentēm "ceļojot" caur daudzu cilvēku un robotu rokām, var rasties dažādas buktes un bojājumi. Pat šķietami nebūtiskas kļūdas var radīt ievērojamus zaudējumus, norāda pētnieks.

Zinātnieku pētījums ļaus laikus pārbaudīt, cik droša ir satelīta konstrukcija, lai nepieciešamības gadījumā to varētu nomainīt, neriskējot ar misijas norisi vai lidaparāta sabojāšanos atklātā kosmosā, uzsver RTU.

Pētījums noris RTU laboratorijās, kur zinātnieki no sertificētiem materiāliem izgatavo satelītu konstrukciju prototipus. Tad zinātnieki tos apzināti dažādos veidos bojā, cenšoties imitēt skādi, ko konstrukcijām nodara transportēšana un montāža. Iegūtos datus pētnieki izmanto datorsimulācijās, kur bojātās konstrukcijas uzvedību pārbauda krietni lielākā kombināciju apjomā. Pēc datu analīzes taps Eiropas Kosmosa aģentūrai nepieciešamās vadlīnijas.

RTU lēš, ka zinātnieku pētījums dos ieguldījumu ne tikai kosmosa konstrukciju drošībā, bet arī palīdzēs ietaupīt ražošanas izmaksas, jo satelītu un nesējraķešu projektēšanā patlaban nav viennozīmīgi definētas grūti konstatējamu bojājumu novērtēšanas prakses.

Tāpēc konstrukcijas būvē ar neadekvāti augstu drošības rezervi un palielinātu masu, kas ievērojami sadārdzina ekspluatācijas izmaksas, jo atklātā kosmosā jānogādā papildu svars, skaidro RTU.