Foto: LETA

Latvijas ostu apgrozījums 2016.gada septiņos mēnešos samazinājies jau par 13,7%, kas liecina, ka Latvijas ekonomikā nav ienākuši vismaz 180 miljoni eiro, portālam "Delfi" sacīja biedrības "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) prezidente Inga Antāne.

Viņa uzsver, ka tieši tranzīts jau ilgstošā periodā piedzīvo ļoti ievērojamu kravu apgrozījuma kritumu, turklāt šī tendence arvien pieaug. Sākot ar 2013.gadu ir vērojams ikgadējs kravu apgrozījuma kritums par 5 - 7% gadā, bet šogad tas sasniedzis jau dramatiskus apmērus.

"Tikmēr citas Baltijas jūras austrumu krasta ostas piedzīvo kravu apgrozījuma pieaugumu, kas nozīmē, ka kravu plūsma šajā virzienā ir ļoti intensīva un ar pieaugošu dinamiku," atgādina Antāne.

Paužot bažas, ka Latvija dažādu iekšēju destruktīvu procesu, lēmumu novilcināšanas un vienota piedāvājuma trūkuma dēļ var pati sevi izslēgt no globālās tirdzniecības ceļu kartes, biedrība jau vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām, ministriem, Rīgas, Liepājas un Ventspils mēriem un lielāko ostu vadītājiem, valdības sociālajiem partneriem un ārvalstu investoru pārstāvjiem ar aicinājumu nekavējoties sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu konkurētspējīgu un šodienas tirgus pieprasījumam atbilstošu piedāvājumu tranzīta kravu plūsmai caur Latviju un Latvijas ostām.

BATL atgādina, ka tranzīts vēsturiski ir bijusi otra lielākā un nozīmīgākā tautsaimniecības nozare Latvijā uzreiz aiz kokrūpniecības un mežistrādes, kas ik gadu valsts ekonomikā ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus. Biedrība aicina apzināties, ka pasaulē šobrīd notiek ļoti būtiskas kravu transporta ceļu pārmaiņas. Ambiciozus plānus ir pieteikusi Ķīna, kura meklē izdevīgākos kravu ceļus uz Eiropu, veidojot Jauno Zīda ceļu. Rietumu valstis meklē pēc iespējas izdevīgākos, ātrākos un efektīvākos tranzīta ceļus savu kravu nogādei Austrumu virzienā.

"Šajā laikā, kad globālā mērogā iezīmējas būtiskas un konceptuālas izmaiņas pasaules tranzīta ceļos, Latvija kā tranzīta valsts ir nonākusi vēsturiskās krustcelēs. Mūsu valstij šobrīd ir izšķiroši svarīgi spēt saglabāt savu kā tranzīta valsts statusu un spēt radīt un nodrošināt visizdevīgākos un konkurētspējīgākos nosacījumus tam, lai jaunie globālie tranzīta ceļi šķērsotu Latviju. Tieši šobrīd ir svarīgi izstrādāt pievilcīgu un vienotu piedāvājumu kravu plūsmām uz Latvijas ostām. Turklāt ir skaidri jāapzinās, ka Latvijas ostas nedrīkst konkurēt savā starpā, bet tām jākļūst konkurētspējīgām attiecībā pret citu Baltijas jūras valstu ostām," sacīja Antāne.

"Viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem ir spēt piedāvāt vienotus, konkurētspējīgus tarifus kravu pārvadāšanai pa Latvijas sliežu ceļiem uz trim lielākajām Latvijas ostām Rīgu, Ventspili un Liepāju. Latvijas valstij ir svarīgi apzināties, ka mūsu sadarbības partneri ārvalstīs mūsu valsts ostas uzskata par vienotu tranzīta koridoru un tāpēc sagaida arī vienotus un skaidri saprotamus kravu pārvadāšanas nosacījumus neatkarīgi no tā, uz kuru ostu krava tiek nogādāta," viņa turpināja.

Tādēļ BATL aicinot Latvijas valsts augstākās amatpersonas, no kurām tieši vai netieši lielā mērā ir atkarīga Latvijas kā tranzīta valsts nākotne, kā arī visas ieinteresētās puses, jau tuvākajā laikā sēsties pie sarunu galda, lai iespējami ātrākā laikā kopīgi radītu konkurētspējīgu un šodienas tirgus pieprasījumam atbilstošu piedāvājumu tranzīta kravu plūsmai caur Latviju un Latvijas ostām, tajā skaitā - apstiprināt vienotus un konkurētspējīgus tarifus kravu pārvadāšanai pa Latvijas sliežu ceļiem uz Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām;

Tāpat - radītu vienotu (kompleksu) Latvijas tranzīta koridora piedāvājumu mūsu potenciālajiem sadarbības partneriem Ķīnā, gatavojoties formāta 16+1 samitam šā gada novembrī.

Biedrība "Baltijas asociācija – Transports un Loģistika" pārstāv Ventspils brīvostā strādājošus un Latvijas tranzīta un loģistikas nozarei nozīmīgus uzņēmumus AS "Ventbunkers", AS "Ventspils tirdzniecības osta", AS "Kālija parks", AS "Latvijas Naftas tranzīts", SIA "Noord natie Ventspils terminals", AS "Pkl flote", SIA "ostas flote", SIA "Mineral-tans-serviss", AS "Baltic coal terminal", SIA "Seastar" un AS "Baltijas ekspresis".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!