Foto: AFI
Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā savulaik noritēja "Parex bankas" glābšana, šādu viedokli preses konferencē pēc kārtējās slēgtās valdības sēdes par "airBaltic" problemātisko jautājumu risināšanu pauda premjers Valdis Dombrovskis (V).

Viņš atzina, ka valdībai joprojām nav pietiekamas informācijas, lai tā varētu lemt par tālāko rīcību ar "airBaltic". Kompānijas prezidentam Bertoltam Flikam jau pirms kāda laika lūgts iesniegt "airBaltic" 2010.gada auditēto pārskatu un provizoriskos darbības rezultātus šā gada pirmajā pusē, taču šī informācija joprojām nav saņemta.

Iepriekš valdība plānoja, ka valsts par rīcību "airBaltic" izlems līdz akcionāru sapulcei šo pirmdien, taču minētās informācijas trūkuma dēļ valdība vēl nav varējusi pieņemt lēmumus par nepieciešamajiem soļiem, lai kompānija varētu turpināt strādāt un attīstīties, teica Dombrovskis.

Pie šī jautājuma valdība atgriezīsies pēc divām nedēļām, kad "airBalic" 2010.gada pārskatam ir jābūt iesniegtam saskaņā ar Komerclikuma prasībām. "Svarīgi ir saņemt šo informāciju, un, uzklausot finanšu konsultanta "Prudentia" ziņojumu, mēs pie šī jautājuma [par valsts rīcību kompānijā] atgriezīsimies," teica premjers.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja, ka "Prudentia" pēc divām nedēļām nāks klajā ar risinājumiem kompānijas pamatkapitāla palielināšanai – ar iespējamajiem veidiem, kā to varētu darīt, kā arī nepieciešamajām summām. Ministrs neminēja, par cik vajadzētu palielināt kompānijas pamatkapitālu, taču uzsvēra, ka to būs nepieciešams darīt.

Iepriekš satiksmes ministrs pauda viedokli, ka valsts vairs nevar atļauties ieguldīt papildu naudu aviokompānijā, taču pēc pirmdienas valdības sēdes Augulis, vairākkārt jautāts, vai viņš joprojām pastāv uz savu iepriekš izteikto viedokli, konkrētu atbildi nesniedza, norādot, ka vispirms ir jāsagaida "Prudentia" ieteikumi. Arī premjers preses konferencē izvairījās atbildēt uz jautājumu, vai valsts varētu ieguldīt papildu naudu kompānijā.

Premjers un satiksmes ministrs vienprātīgi noteica, ka ir būtiski, lai kompānija turpinātu strādāt un attīstīties. Augulis piebilda, ka "airBaltic" un arī lidostas pienesums valsts iekšzemes kopproduktā esot 1,4%-2%.

Satiksmes ministrs piebilda, ka vēl Satiksmes ministrija kopā ar finanšu konsultantu "Prudentia" strādās pie izmaiņām kompānijas statūtos un akcionāru līgumā, lai palielinātu valsts ietekmi uzņēmumā. Jautāts, kā to plānots izdarīt, Augulis noteica, ka valsts vēlas lielāku pārstāvniecību kompānijas valdē un lai lēmumus varētu pieņemt ar mazāk nekā 3/4 balsu. Ministrs uzskata, ka mazākuma akcionārs "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) būs ieinteresēts šādās izmaiņās, jo arī tam rūp, lai "airBaltic" turpinātu attīstīties.

Augulis sacīja, ka valdība sēdes slēgtajā daļā esot informēta par "airBaltic" akcionāru sapulcē pirmdien skatītajiem jautājumiem, kā arī auditorkompānijas ziņojums par "airBaltic". Finanšu konsultants "Prudentia" savukārt ziņojusi par komunikācijas uzlabošanos ar BAS. Ar katru dienu situācija saskarsmē un informācijas ieguvē uzlabojoties, piebilda satiksmes ministrs.

Jau ziņots, ka Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" reāli draud bankrots, šādas ziņas "pēdējā brīdī no drošiem avotiem" esot ieguvusi Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācija (LAAF). Lidsabiedrības lielākā akcionāra Latvijas valsts pārstāve Satiksmes ministrija (SM) ziņas par kompānijai draudošo bankrotu portālam "Delfi" neapstiprināja.

Pirms pāris mēnešiem bažas par "airBaltic" finansiālo stāvokli un naudas izpumpēšanu no lidsabiedrības publiski pauda ekonomikas ministrs Artis Kampars (V). Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) šos paziņojumus tobrīd saistīja ar gaidāmajām vēlēšanām, aicinot izbeigt spekulācijas par iespējamām kompānijas finansiālajām grūtībām pirms nav sagaidīti audita rezultāti.

Pēc Jāņiem saņemtie audita provizoriskie rezultāti liecināja, ka kompānija šā gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 13 miljonu latu zaudējumiem, kas bija lielāki nekā plānots. Augulis tad atzina, ka kompānijas finansiālā situācija "nav īpaši laba", un valdība kopā ar piesaistītajiem finanšu ekspertiem domā, kā uzlabot "air Baltic" likviditāti. Citastarpā tiek domāts par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, emitējot jaunas akcijas.

"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!