Ekspremjers Gailis vēršas tiesā pret 'Latvijas kuģniecību' par zaudējumu nodrošināšanu 2,8 miljonu latu apmērā  (39)

Viņš informēja, ka Gailis pierādījumus un pieteikumu pret "Latvijas kuģniecību" Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai iesniedza trešdien, 28.martā.

"Kā zināms, "Latvijas kuģniecība" pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem jau trešo reizi tiesā prasa apķīlāt vairāku bijušo uzņēmuma padomes un valdes locekļu, tostarp bijušā padomes priekšsēdētāja Gaiļa, nekustamos īpašumus, uzņēmumu kapitāldaļas, kustamo mantu, kā arī naudas līdzekļus. Gailis izvirzītos pārmetumus pilnībā noraida, par ko tiesā ir iesniedzis pierādījumus un zaudējumu nodrošinājuma pieteikumu, uzskatot, ka saskaņā ar demokrātisko valstu tiesu praksi arī prasības uzturētājam ‒ "Latvijas kuģniecībai" ‒ ir jāuzņemas finansiāla atbildība par savu rīcību un jāiemaksā depozītā atbilstoša naudas summa, kas nodrošinātu pirms tiesas galīgā lēmuma ar mantas un naudas apķīlāšanu radīto zaudējumu kompensēšanu nākotnē," paskaidroja Jekševics.

Savukārt ekspremjers norādīja, ka pieteikums par zaudējumu nodrošināšanu iesniegts, jo nebijis citas izvēles. "Ņemot vērā, ka tiesa jau divas reizes ir nolēmusi, ka nav pamata uzlikt man prasības nodrošinājumu, bet "Latvijas kuģniecība" to mērķtiecīgi cenšas panākt, man nebija citas izvēles, kā lūgt tiesai mani pasargāt no finansiālās izrēķināšanās un uzlikt "Latvijas kuģniecībai" pienākumu deponēt līdzekļus, būt reāli atbildīgai par savu rīcību," teica Gailis un piebilda, ka viņa rīcību vislabāk sapratīs līdzīgās situācijās nonākušie. "Patlaban mans īpašums un naudas līdzekļi nav apķīlāti kā prasības nodrošinājums, tomēr, ja tiesa nolems to piemērot, iespējams, kādā brīdī vairs nevarēšu pildīt savas saistības, un man būs jācieš lieli finansiāli zaudējumi, lai arī kāds būs tiesvedības galīgais lēmums. Manu rīcību vislabāk sapratīs tie, ar kuriem konkurenti un politiskie oponenti ir mēģinājuši izrēķināties līdzīgi. Paldies Dievam, demokrātisko valstu tiesu prakse neļauj tik vieglprātīgi spēlēties ar citu cilvēku dzīvi, un prasībai ir jābūt pamatotai ne tikai pēc būtības, bet ir jānodrošina arī potenciāli radītie zaudējumi," uzsvēra bijušais "Latvijas kuģniecības" padomes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš atzina, ka pieteikuma par zaudējumu nodrošināšanu mērķis ir pasargāt personu no pilnīgas finansiālas iznīcināšanas, pirms konkrētajā lietā vispār ir stājies spēkā galīgais tiesas lēmums. "Demokrātisko valstu tiesu prakse nosaka ‒ ja prasības uzturētājs lūdz tiesu piemērot prasības nodrošināšanu, tam ir jābūt gatavam, ka adekvātu summu kā potenciālo zaudējumu nodrošinājumu var prasīta arī no viņa. Tādējādi tiek saglabātas personas tiesības uz taisnīgu tiesu un iespēju saņemt arī finansiālu kompensāciju, ja tiesa pēc vairākus gadus ilgušās tiesvedības lemj prasības uzturētājam par sliktu. Ja prasības nodrošinājums tiek uzlikts tikai vienpusēji, piemēram, ja tikai personai tiesa apķīlā tās īpašumus un uz nezināmu laiku ir iesaldēti visi faktiskie ienākumi, vienā brīdī tā vairs nespēs pildīt savas saistības, piemēram, pret banku. Šajā brīdī banka, aizstāvot savas intereses, var atsavināt īpašumus un pārdot tos paātrinātā kārtā zem tirgus vērtības. Tādējādi persona, kuras īpašumi ir apķīlāti kā prasības nodrošinājums, var ciest lielus finansiālus zaudējumus, lai gan tiesas gala lēmums tai var būt labvēlīgs," paskaidroja Gailis.

Viņš uzsvēra, ka joprojām uzskata "Latvijas kuģniecības" apsūdzības par nepamatotām. "Uzskatu, ka "Latvijas kuģniecības" apsūdzības un prasības apķīlāt manus īpašumus un naudas līdzekļus ir absolūti nepamatotas. Savas darbības laikā, vadot "Latvijas kuģniecības" padomi, esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas un atbilstoši pastāvošajiem likumiem kā rūpīgs un kārtīgs saimnieks. Paralēli pieteikumam par zaudējumu nodrošināšanu esmu tiesai iesniedzis arī argumentētu un sīku rakstveida paskaidrojumu, kas pastāvošajā tiesvedībā atspēko "Latvijas kuģniecības" apsūdzības," norādīja Gailis.

Saskaņā ar sniegto informāciju pērn 16.martā "Latvijas kuģniecība" Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasības pieteikumu par nodarīto zaudējumu piedziņu 9,88 miljonu latu apmērā no 15 uzņēmuma bijušajiem padomes un valdes locekļiem, savukārt 24.maijā "Latvijas kuģniecība" Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijai iesniedza prasības pieteikumu par prasības nodrošināšanu un lūdza tiesu apķīlāt mantu un naudas līdzekļus tikai septiņiem no 15 līdzatbildētājiem. Turklāt tiesai tika lūgts nodrošināt prasību triju miljonu latu apmērā, bet 6,88 miljoni latu paliktu nenodrošināti. Lai gan ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses lēmumu "Latvijas kuģniecības" pieteikums par prasības nodrošināšanu tika noraidīts, "Latvijas kuģniecība" jau 7.jūnijā Rīgas apgabaltiesā iesniedza blakussūdzību par Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu. Lai gan 17.novembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija atkārtoti noraidīja "Latvijas kuģniecības" prasību, par to uzņēmums atkal ir iesniedzis blakus sūdzību.

"Latvijas kuģniecība" veic kravu pārvadājumus visās pasaules jūrās un okeānos, apmāca un komplektē starptautiskajām konvencijām atbilstošas apkalpes, kā arī piedāvā kuģu tehnisko menedžmentu saviem un citu kuģniecību kuģiem. Kompānijas akcijas kotē "NASDAQ OMX Riga" oficiālajā sarakstā.