Foto: DELFI
Japāņu bizness izrādījis nopietnu interesi par iespēju importēt no Latvijas koka mājas, lai atjaunotu dabas kataklizmās cietušo mājokļu sektoru, preses konferencē pēc Latvijas amatpersonu un uzņēmēju delegācijas Japānā paziņoja ekonomikas ministrs Artis Kampars (V).

Koka māju būves SIA "Scandinavian Building&Homes" tehniskais direktors Imants Bušs žurnālistiem sacīja, ka Latvijas kokrūpnieki ļoti cerīgi raugās uz Japānas izrādīto interesi, ņemot vērā, ka koka māju realizācija iekšzemes tirgū ir niecīga, bet Skandināvijas tirgū māju pārdošana patlaban ir pilnībā apstājusies.

Viņš sacīja, ka drīzumā plānots izveidot koka māju ražotāju asociāciju, "lai visi koka māju būvnieki varētu kopīgi virzīties Japānas tirgus apgūšanā. " Japānas lielajā tirgū iespējas ir ļoti lielas," piebilda Bušs, norādot, ka jau augustā Latvijā ieradīsies pārstāvji no Japānas, lai turpinātu sarunas par iespēju pirkt Latvijā ražotās koka mājas.

Bušs sacīja, ka Japānas plāns ir tuvāko 3-5 gadu laikā iegādāties kopumā 350 000 koka māju. "Ja mēs [Latvijas koka māju būvnieki] dabūtu 5% no šī apjoma, tad būsim ļoti priecīgi," teica Bušs, uzsverot, ka te ir runa par pastāvīgajām mājām, ne pagaidu mītnēm, kas Japānā aktīvi būvētas pēc piedzīvotajām dabas kataklizmām.

Viņš gan piebilda, ka no sarunām līdz reālām koka māju piegādēm varētu paiet zināms laiks – vismaz pusgads.

Kampars piebilda, ka Latvijas delegācija devusies uz Japānu pēc tās valdības aicinājuma, jo Uzlecošās saules zeme vēloties stiprināt un padziļināt attiecības ar valstīm, ar kurām sadarbība līdz šim nebija īpaši cieša. Kampara ieskatā, zināma loma japāņu vēlmē vairāk sadarboties ar Latviju ir mūsu valsts sniegtajai palīdzībai japāņiem pēc dabas katastrofas postījumiem šajā zemē.

Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas steidzās palīdzēt Japānai zemestrīces un cunami postījumu novēršanā, piemēram, "Latvijas Finieris" nosūtīja kokrūpniecības produkcijas palīdzības kravu. Sniegtā palīdzība no Latvijas puses nebija liela, tomēr "nav runa tik daudz par summām, kā par attieksmi", piebilda Kampars.

Jau vēstīts, ka Japānā 11.martā notika spēcīga zemestrīce, kurai sekoja cunami vilnis, kas noslaucīja no zemes virsas daudzas pilsētas un apdzīvotas vietas. Pēc dabas stihijas notika kodolkatastrofa "Fukušimas 1" atomelektrostacijā.

Dabas katastrofā bojāgājušo skaits jau gandrīz sasniedzis 13,6 tūkstošus cilvēku, bet glābēji sagrauto māju drupās ik dienas atrod aizvien jaunus upurus. Turklāt kopš 11.marta Japānu satricinājuši arī vairāki spēcīgi zemestrīces pēcgrūdieni, kas nodarījuši jaunus postījumus un prasījuši vēl vairāk upuru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!