Valdība šonedēļ pēc uzstājīgas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu prasības pavērusi ceļu kādam darījumam starp valsts uzņēmumu "Latvijas dzelzceļš" un Krievijas uzņēmēju, svētdien ziņo "Nekā personīga".
Lai ražotu platformas NATO tankiem, par 330 000 eiro pirks necilu noliktavas ēku Daugavpilī, kur līdz šim saimniekoja ar Krievijas biznesu saistītas personas. Valdības sēdē šo ideju virzīja ZZS politiķi un ar balsu vairākumu to arī pieņēma. Ir ļoti iespējams, ka nāksies vēl ieguldīt vairākus miljonus eiro, lai uzņēmums, kuru nu iegādājies dzelzceļš, sāktu strādāt, norāda raidījums.
Izpētīts, ka 2011. gadā Krievijas pilsētas Barnaulas tirdzniecības nams Lokomotīve Latvijā atvēra meitas uzņēmumu, kas dibināja SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija". Tas ar "Latvijas Dzelzceļa" tā brīža vadītāju Uģi Magoni vienojās, ka Daugavpils dzelzceļa depo teritorijā tam piešķirs teritoriju.
"Latvijas Dzelzceļa" meitasuzņēmums "Ritošā sastāva serviss" ieguldīja līdzekļus un kļuva par kopfirmas 25% īpašnieci. "Latvijas Dzelzceļš" kopuzņēmumam piešķīra lokomotīvju remonta pasūtījumus. Uzņēmums ķērās arī pie lokomotīvju ražošanas un 2014.gada nogalē tas prezentēja pašu ražotu lokomotīvi, bet pasākuma namatēvs bija uzņēmuma vadītājs Krievijas pilsonis Andrejs Žakalovs.
Raidījums secina, ka nekas no spožajām Žakalova iecerēm nepiepildījās, bet Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra firmai arī atteica Eiropas Savienības naudu. Tad radās jauns biznesa projekts. Krievijas uzņēmējs bija iecerējis Zviedrijas rūpnīcā nopirkt tehnoloģiju kontrtreileru ražošanai un salikt šos mehānismus NATO tanku transportēšanai Daugavpilī. Kā "Nekā personīga" uzzināja Satiksmes ministrijā, sākotnēji šī ideja tikusi prezentēta igauņu uzņēmējam Oļegam Osinovskim, taču viņš atteicies, jo ražošanas licence maksājusi vismaz 5 miljonus eiro un igaunis nav redzējis iespēju, kā šo naudu varētu atpelnīt. Tad Krievijas uzņēmējs devies pie sadarbības partneriem uz valsts koncernu "Latvijas Dzelzceļš".
"Mēs, izvērtējot dažāda veida apstākļus, mēs varbūt zaudētu investīcijas, ko mēs 25% apmērā bijām ielikuši un no nākotnes perspektīvas būtībā lēmām, ka mūsuprāt, būtu labāk atpirkt šo te investīcijas un uz šīs bāzes veidot, turpināt būtībā veidot inovatīvus vagonus, kas būtu nepieciešami gan sadarbības partneriem NATO kravu pārvadājumos un arī nākotnē izvērtēt iespēju būvēt kontreileru. Kas ir perspektīva tirgū vispār, gan Eiropas tirgū, gan Krievijas tirgū," stāsta "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.
Bērziņš atzīst, ka 330 000, kas paredzēti par krievu uzņēmuma iegādi, nav visa summa. Vai vajadzēs piecus vai vairāk miljonus par jaunās tehnoloģijas iegādi, viņš neatklāj. To viņš nezinot, jo neesot galā sarunas ar zviedriem, norāda raidījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
