"Šajā brīdī tādu plānu vispār nav," uz jautājumu par to, vai šogad uzņēmumā plānota štatu samazināšana atbildēja Bērziņš. "Darbinieku skaits visu laiku mainās, notiek rotācija. Pagājušajā gadā mēs runājām par 12 tūkstošiem darbinieku, šogad mēs runājam par jau zem 11 tūkstošiem cilvēku. Bet nevienā brīdī nav bijis tā, ka mēs griežam 5% automātiski nost. Nav nekas bijis," pastāstīja LDz prezidents.

Jau iepriekš uzņēmums informējis, ka, lai spētu uzturēt dzelzceļa infrastruktūru, nepieciešams noturēt kravu apjomu 40 līdz 45 miljonu tonnu apmērā. Lai arī šī gada pirmajos trīs mēnešos kravu apjoms, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, sarucis par 11%, Bērziņš prognozē, ka šogad kopumā nepieciešamo kravu apjomu izdosies sasniegt. "Aprīlī ir plus 7,3%. Maija pirmajās 15 dienās ir plus 6%. Tā kā es redzu, ka, ja nebūs atkal kaut kāds kolapss vai saasinājums politiskajās attiecībās, gribētu teikt, ka mēs stabili ejam," pauda Bērziņš.

LDz nākotnes plānu prezentācija Bērziņš uzsvēra, ka transporta nozarē šobrīd ienāk ne mazums tehnoloģisko risinājumu un līdz ar to pārorientēties jāspēj arī Latvijas transporta nozarei. Vaicāts par to, kādas tehnoloģijas tad ir ieviestas, vai drīzumā tiks ieviestas LDz ikdienā, Bērziņš portālam "Delfi" atbildēja, ka šobrīd tiek testēta sistēma, kas spēj pilnībā automātiski ieeļļot sliedes, kad tas nepieciešams. Tāpat tiekot pārbaudīta sistēma, kas spēj noteikt, kad nepieciešams nomainīt kādu sliežu posmu. Kad tieši šīs sistēmas varētu tik ieviestas lietošanā, Bērziņš neprecizēja.

"Te ir runa gan par jaunas infrastruktūras attīstību, gan saplūstošu transporta apakšnozaru – dzelzceļa, ostu, loģistikas uzņēmumu – darbību, gan arī to, kā savā darbībā integrēsim un paši radīsim jaunas tehnoloģijas, kas palīdzēs strādāt efektīvāk un sniegt tādu pakalpojumus, kādi klientiem vēl tikai būs vajadzīgi," klāstīja Bērziņš, piebilstot, ka mērķa sasniegšanai uzņēmumā esot izveidotas 10 iniciatīvu grupas, kurās projektus izstrādā dažādu specialitāšu un koncerna uzņēmumu. Piemēram, viedā dzelzceļa iniciatīvas grupa strādā pie iekšējo procesu digitalizācijas un jaunu risinājumu izstrādes.

Vienlaikus gan joprojām tiekot strādāts arī pie tradicionālajiem darbības virzieniem un tehnoloģijām.

Jau ziņots, ka valdība maija sākumā konceptuāli atbalstīja LDz naudas rezervju veidošanu, ko paredz Satiksmes ministrijas(SM) sagatavotais rīkojums. Saskaņā ar rīkojumu LDz rīcībā un rezerves veidošanai paredzēts atstāt uzņēmuma 2018.-2020. pārskata gados gūto tīro peļņu. Tas nozīmē, ka šajā periodā gūtā peļņa varētu tikt izmantota LDz darbības ilgtspējas saglabāšanai, plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai. Tāpat konceptuāli atbalstītais rīkojums paredz, ka LDz līdz 2021. gadam valstij nemaksās dividendes.

Pagājušais gads uzņēmuma "nav bijis tas vieglākais", LDz nākotnes plānu prezentācijas pasākumā sanākušajiem teica Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, taču pozitīvi esot vērtējams fakts, ka uzņēmums gadu noslēdzis ar peļņu. Viņa arī norādīja, ka uzņēmuma vidēja termiņa stratēģija līdz 2021. gadam ir izstrādāta un varētu tikt apstiprināta tuvāko mēnešu laikā, kad tiks apstiprināts plāns par dividenžu sadali.

LDz neto apgrozījums pērn bijis 180,2 miljoni eiro, kas ir par 12,4 miljoniem eiro jeb 6,4% mazāk nekā 2016. gadā, informēja LDz. LDz pašu kapitāla apjoms gada noslēgumā bija 315,2 miljoni eiro, un kopš 2016. gada beigām tas palielinājies par 23,2 miljoniem eiro. Uzņēmuma pašu kapitāla attiecība pret kopējiem aktīviem ir 34,8%. Uzņēmuma peļņa pirms nodokļu nomaksas 2017. gadā lēšama 800 tūkstošu eiro apmērā.