Foto: AFI
Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) 10. Saeimas frakcija vērsusies pie ekonomikas ministra Arta Kampara (V) ar lūgumu "apstiprināt vai noliegt informāciju", ka valsts gatavojas iegādāties AS "Latvijas finieris" akcijas, informē apvienība.

SC paziņojumā ziņas par LF akciju iegādi nodēvētas par "baumām", lai gan valdība oficiālu atļauju valsts uzņēmumam "Latvijas Valsts meži" iegādāties LF akcijas deva jau janvāra sākumā. Neraugoties uz to, SC vēloties uzzināt "vai šī informācija atbilst patiesībai", teikts frakcijas paziņojumā.

"Otrkārt, ja tas tiešām tā ir, rodas jautājums – kāpēc Valda Dombrovska valdība šajos smagajos ekonomiskajos apstākļos tieši šādā veidā izlēmusi atbalstīt privātu uzņēmumu?" norāda SC frakcijas deputāts Sergejs Dolgopolovs. "Kāpēc Ministru kabinets neizskata iespējas atbalstīt uzņēmumu citos veidos, piemēram, piešķirt VAS "Latvijas finieris" valsts vai eksporta garantijas? Pašlaik VAS "Latvijas Valsts meži" strādā ar peļņu, un šī valsts uzņēmuma nopelnītie līdzekļi nonāk valsts budžetā. Ja VAS "Latvijas Valsts meži" peļņa tiks tērēta privāta uzņēmuma akciju iegādei, samazināsies valsts budžeta ieņēmumi. Mēs uzskatām, ka apstākļos, kad valdībai un Saeimai izvirzīts uzdevums samazināt valsts budžetu par 50 miljoniem latu, ir nepieļaujami tērēt līdzekļus viena privāta uzņēmuma atbalstam," norāda SC.

Jau vēstīts, ka valdība janvāra sākumā deva atļauju LVM pirkt desmit AS "Latvijas Finieris" (LF) akcijas, un šonedēļ tās arī iegādātas. Atļauja LVM dalībai "Latvijas finierī" no valdības dota, reaģējot uz iepriekš ārvalstu investoru izteikto akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas radīja bažas nozarē.

Saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām valsts uzņēmuma valdei nepieciešama valdības iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā. Valdības rīkojuma projektu, kas paredz LVM dalības iegūšanu LF, sagatavojusi Zemkopības ministrija (ZM) kā LVM akciju turētāja.

Kā ziņots, LF iepriekšējais gada pārskats liecina, ka kompānijas kopējais pamatkapitāls ir 40,45 miljoni latu, ko veido 7242 akcijas. Tostarp ir 3364 akcijas ar nominālvērtību 10 000 latu ar balsstiesībām un garantētu dividendi, 338 ir personāla akcijas arī ar nominālvērtību 10 000 latu, bet bez balsstiesībām un ar garantētu dividendi. 3059 akcijas ir ar nominālvērtību 1000 latu, kurām ir ierobežotas balsstiesības ar garantētu dividendi, bet 482 akcijas ir priekšrocību akcijas ar nominālvērtību 1000 latu, kurām nav balsstiesību, bet ir garantētas dividendes.

LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks novembrī medijos izteicies: "Ja tirgū būs pieejamas LF akcijas, LVM tās varētu pirkt." Šādam LVM lēmumam būs vajadzīgs arī pārraugošā valsts resora – ZM akcepts, un Strīpnieks cerēja šādu atļauju saņemt. Pēc LVM šefa aplēsēm kopējā LF vērtība varētu būt ap 150 miljoniem latu, bet LVM nav nepieciešamības būt par LF vairākuma akcionāru.

Jau vēstīts, ka LF akciju jautājums publiskajā dienaskārtībā nonāca pēc ziņām par Krievijas kokapstrādes uzņēmuma "Sveza" interesi pārņemt LF. Strīpnieks novembrī skaidroja, ka situācijā, "kad sācies karš par LF akciju iegādi", LVM nevar palikt malā, jo nav skaidrības, vai potenciālie akciju pircēji vēlēsies saglabāt saplākšņa izejvielas – lobskaidu – ražošanu un attiecīgi Latvijā iepirkt finierklučus.

No tā ciestu gan LVM, gan visi mežu īpašnieki Latvijā – šobrīd LF kā lielākais bērza finierkluču patērētājs "ieņem unikālu koksnes pieprasījuma struktūrā balansējošu lomu, kādas nav nevienam citam koksnes pārstrādātājam Latvijā", skaidroja Stīpnieks.

"Sveza" decembrī paziņoja, ka, ņemot vērā LF akcionāru ieteikumus par akciju iegādes līguma nosacījumiem, tā izteiks jaunu piedāvājumu uzņēmuma akcionāriem. Oktobrī "Sveza" masu medijos jau publicēja oferti LF akcionāriem, kurā piedāvāja 10 000 latu par vienu parasto vārda akciju ar balsstiesībām un 1000 latu par vienu akciju ar balsstiesību ierobežojumiem.

"Sveza" ir 1997.gadā Krievijā dibināta kokapstrādes kompānija, kas Eiropā ieņem līderpozīcijas bērza finiera ražošanā. Patlaban uzņēmuma tirgus daļa Eiropas tirgos esot 20%, taču uzņēmums izvirzījis mērķi līdz 2020.gadam kļūt par līderi pasaules kokrūpniecības tirgos. Uzņēmuma astoņās rūpnīcās strādā 6000 darbinieku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!