Premjers Valdis Dombrovskis (V) pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka atļauja LVM dalībai Latvijas finierī no valdības dota, reaģējot uz iepriekš ārvalstu investoru izteikto akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas radīja bažas nozarē. Premjers uzsvēra, ka otrdien valdība devusi tikai konceptuālu piekrišanu LVM dalībai uzņēmumā, taču par konkrētajām summām un citām detaļām būšot jālemj vēlāk, jo tas esot LVM un akciju pārdevēju komercdarījums.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) otrdien žurnālistiem uzsvēra, ka LVM mērķis nekādā gadījumā nav iegādāties LF aktīvu kontrolpaketi vai lielu daudzumu akciju, bet gan "piedalīties procesā". "Viena vieta ir skatīties no malas [uz Krievijas kokapstrādes uzņēmuma "Sveza" mēģinājumiem nopirkt LF akcijas], bet otra - būt procesa dalībniekiem ar zināmām iespējām to ietekmēt," sacīja Dūklavs.
LF padomes priekšsēdētājs Juris Biķis žurnālistiem arī neatklāja darījuma summu, norādot, ka otrdien lemts tikai par valdības piekrišanu LVM dalībai kā tādai. Uzņēmējs tomēr atzina, ka LVM daļa īpašumā varētu būt nedaudz mazāka par 0,3%, kas vērtējama kā simboliska dalība, taču parāda valsts pozitīvo attieksmi pret uzņēmumu.
Biķis uzskata, ka valdības lēmums liecina – LF tiek uzskatīts par "pozitīvu uzņēmumu", kas dod pietiekami lielu pienesumu gan eksportā, gan darba vietās, un šāds lēmums "stabilizē akcionāru domāšanas veidu, ka jāturpina darboties tālāk".
Saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām valsts uzņēmuma valdei nepieciešama valdības iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā. Valdības rīkojuma projektu, kas paredz LVM dalības iegūšanu LF, sagatavojusi Zemkopības ministrija (ZM) kā LVM akciju turētāja.
Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktors Arvīds Ozols iepriekš pastāstīja, ka LVM no LF mazajiem akcionāriem gatava pirkt uzņēmuma akcijas ar kopējo nominālvērtību 100 000 latu, un mērķis ir radīt alternatīvu Krievijas kokapstrādes uzņēmuma "Sveza" piedāvājumam.
Kā ziņots, LF iepriekšējais gada pārskats liecina, ka kompānijas kopējais pamatkapitāls ir 40,45 miljoni latu, ko veido 7242 akcijas. Tostarp ir 3364 akcijas ar nominālvērtību 10 000 latu ar balsstiesībām un garantētu dividendi, 338 ir personāla akcijas arī ar nominālvērtību 10 000 latu, bet bez balsstiesībām un ar garantētu dividendi. 3059 akcijas ir ar nominālvērtību 1000 latu, kurām ir ierobežotas balsstiesības ar garantētu dividendi, bet 482 akcijas ir priekšrocību akcijas ar nominālvērtību 1000 latu, kurām nav balsstiesību, bet ir garantētas dividendes.
LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks novembrī medijos izteicies: "Ja tirgū būs pieejamas LF akcijas, LVM tās varētu pirkt." Šādam LVM lēmumam būs vajadzīgs arī pārraugošā valsts resora – ZM akcepts, un Strīpnieks cerēja šādu atļauju saņemt. Pēc LVM šefa aplēsēm kopējā LF vērtība varētu būt ap 150 miljoniem latu, bet LVM nav nepieciešamības būt par LF vairākuma akcionāru.
Jau vēstīts, ka LF akciju jautājums publiskajā dienaskārtībā nonāca pēc ziņām par Krievijas kokapstrādes uzņēmuma "Sveza" interesi pārņemt LF. Strīpnieks novembrī skaidroja, ka situācijā, "kad sācies karš par LF akciju iegādi", LVM nevar palikt malā, jo nav skaidrības, vai potenciālie akciju pircēji vēlēsies saglabāt saplākšņa izejvielas – lobskaidu – ražošanu un attiecīgi Latvijā iepirkt finierklučus.
No tā ciestu gan LVM, gan visi mežu īpašnieki Latvijā – šobrīd LF kā lielākais bērza finierkluču patērētājs "ieņem unikālu koksnes pieprasījuma struktūrā balansējošu lomu, kādas nav nevienam citam koksnes pārstrādātājam Latvijā", skaidroja Stīpnieks.
"Sveza" decembrī paziņoja, ka, ņemot vērā LF akcionāru ieteikumus par akciju iegādes līguma nosacījumiem, tā izteiks jaunu piedāvājumu uzņēmuma akcionāriem. Oktobrī "Sveza" masu medijos jau publicēja oferti LF akcionāriem, kurā piedāvāja 10 000 latu par vienu parasto vārda akciju ar balsstiesībām un 1000 latu par vienu akciju ar balsstiesību ierobežojumiem.
"Sveza" ir 1997.gadā Krievijā dibināta kokapstrādes kompānija, kas Eiropā ieņem līderpozīcijas bērza finiera ražošanā. Patlaban uzņēmuma tirgus daļa Eiropas tirgos esot 20%, taču uzņēmums izvirzījis mērķi līdz 2020.gadam kļūt par līderi pasaules kokrūpniecības tirgos. Uzņēmuma astoņās rūpnīcās strādā 6000 darbinieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
