Saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām valsts uzņēmuma valdei nepieciešama valdības iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā. Valdības rīkojuma projektu, kas paredz LVM dalības iegūšanu LF, sagatavojusi Zemkopības ministrija (ZM) kā LVM akciju turētāja.
Pavadošajos dokumentos norādīts, ka rīkojuma projekta anotācija ir noteikta par ierobežotas pieejamības informāciju, jo saskaņā ar Informācijas atklātības likumu par tādu uzskatāma informācija, kas ir komercnoslēpums. Visticamāk, tieši anotācijā minēts, vai LVM pērk akcijas ar balsstiesībām vai bez un kāda ir to nominālvērtība.
Dokumenta pavadvēstulē norādīts – pastāv risks, ka akciju iegādes piedāvājumu varētu atsaukt, ja jautājums netiks risināts operatīvi, tēpēc lēmuma pieņemšanas galīgais termiņš ir otrdiena.
LVM Sabiedrisko attiecību nodaļā portālam "Delfi" apstiprināja, ka uzņēmums, kā jau paudis iepriekš, ir gatavs iegādāties LF akcijas, ja tās būs pieejamas. Sīkāk iespējamo darījumu LVM nekomentēja, norādot, ka rīkosies tā, kā būs lēmusi valdība.
Savukārt LF padomes biroja vadītāja Jolanta Medne portālam "Delfi" norādīja, ka LF ziņu par LVM vēlmi iegādāties tā akcijas uztver pozitīvi. "Gadījumā, ja notiks LF akciju īpašnieku maiņa, tad LF vadība atbalsta, ka tās iegādājas stabils, prognozējams, nozari izprotošs, tradicionāls un ilgtermiņa skatījumā strādājošs uzņēmums," uzsvēra LF pārstāve.
Kā ziņots, LF gada pārskats liecina, ka kompānijas kopējais pamatkapitāls ir 40,45 miljoni latu, ko veido 7242 akcijas. Tostarp ir 3364 akcijas ar nominālvērtību 10 000 latu ar balsstiesībām un garantētu dividendi, 338 ir personāla akcijas arī ar nominālvērtību 10 000 latu, bet bez balsstiesībām un ar garantētu dividendi. 3059 akcijas ir ar nominālvērtību 1000 latu, kurām ir ierobežotas balsstiesības ar garantētu dividendi, bet 482 akcijas ir priekšrocību akcijas ar nominālvērtību 1000 latu, kurām nav balsstiesību, bet ir garantētas dividendes.
LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks novembrī medijos izteicies: "Ja tirgū būs pieejamas LF akcijas, LVM tās varētu pirkt." Šādam LVM lēmumam būs vajadzīgs arī pārraugošā valsts resora – ZM akcepts, un Strīpnieks cerēja šādu atļauju saņemt. Pēc LVM šefa aplēsēm kopējā LF vērtība varētu būt ap 150 miljoniem latu, bet LVM nav nepieciešamības būt par LF vairākuma akcionāru.
Jau vēstīts, ka LF akciju jautājums publiskajā dienaskārtībā nonāca pēc ziņām par Krievijas kokapstrādes uzņēmuma "Sveza" interesi pārņemt LF. Strīpnieks novembrī skaidroja, ka situācijā, "kad sācies karš par LF akciju iegādi", LVM nevar palikt malā, jo nav skaidrības, vai potenciālie akciju pircēji vēlēsies saglabāt saplākšņa izejvielas – lobskaidu – ražošanu un attiecīgi Latvijā iepirkt finierklučus.
No tā ciestu gan LVM, gan visi mežu īpašnieki Latvijā – šobrīd LF kā lielākais bērza finierkluču patērētājs "ieņem unikālu koksnes pieprasījuma struktūrā balansējošu lomu, kādas nav nevienam citam koksnes pārstrādātājam Latvijā", skaidroja Stīpnieks.
"Sveza" decembrī paziņoja, ka, ņemot vērā LF akcionāru ieteikumus par akciju iegādes līguma nosacījumiem, tā izteiks jaunu piedāvājumu uzņēmuma akcionāriem. Oktobrī "Sveza" masu medijos jau publicēja oferti LF akcionāriem, kurā piedāvāja 10 000 latu par vienu parasto vārda akciju ar balsstiesībām un 1000 latu par vienu akciju ar balsstiesību ierobežojumiem.
"Sveza" ir 1997.gadā Krievijā dibināta kokapstrādes kompānija, kas Eiropā ieņem līderpozīcijas bērza finiera ražošanā. Patlaban uzņēmuma tirgus daļa Eiropas tirgos esot 20%, taču uzņēmums izvirzījis mērķi līdz 2020.gadam kļūt par līderi pasaules kokrūpniecības tirgos. Uzņēmuma astoņās rūpnīcās strādā 6000 darbinieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
