Arnis Sauka: Uzņēmēji valdībai neuzticas un nodokļus nemaksāt nebaidās

Iepriekš veiktie pētījumi dažādās valstīs, rāda, ka nodokļu nemaksāšanai pastāv divi galvenie izskaidrojumi. Pirmais izskaidrojums ir standarta ekonomiskais modelis, kas balstās uz t.s. pieņēmumu par racionālu izvēli. Tas nozīmē, ka tiek uzskatīts - cilvēki pieņems lēmumu maksāt vai nemaksāt nodokļus, pamatojoties uz riskiem, kas saistīti ar nodokļu nemaksāšanu, piemēram, riskam tikt pieķertiem un nopietni sodītiem. Otrais izskaidrojums savukārt liek priekšā racionālās izvēles izskaidrojumu papildināt ar faktoriem, kas ietver nodokļu maksātāju attieksmi pret valsti un regulējošajām institūcijām, kā arī sociālās normas. Ņemot vērā abus minētos aspektus, Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) uzņēmējdarbības procesu pētnieks Dr. Arnis Sauka, kopā ar Prof. Tomasz Mickiewicz un Dr. Anna Rebmann (abi Londonas Universtāte: University College London) izstrādājuši pētījumu ar mērķi noskaidrot būtiskākos faktorus, kas ietekmē uzņēmēju izvēli starp nodokļu maksāšanu un nemaksāšanu. Pētījums tika veikts no 2010. gada novembra beigām līdz 2011.gada janvārim, kopā aptaujājot aptuveni 350 Latvijas uzņēmumu īpašniekus un vadītājus.

Kas attiecas uz vienu no racionālās izvēles izskaidrojumiem - iespēju tikt pieķertiem, pētījuma rezultāti rāda, ka uzņēmēji savas iespējas izvairīties no Valsts ieņēmumu dienesta uzliktā soda par nodokļu nemaksāšanu kopumā nevērtē īpaši augstu. Tā piemēram, jautāti cik liela ir iespēja tikt atklātam neuzrādot patiesos biznesa ienākumus, gandrīz 1/3 daļa uzņēmēju pauda viedokli, ka VID šādu darbību atklās 100% gadījumos. Aptuveni tikpat liela daļa risku tikt pieķertiem vērtē ar 50 uz 50, savukārt tikai nepilni 4% uzņēmēju uzskata, ka VID viņus pieķert nav nekādu izredžu. Kas attiecas uz iespēju tikt pieķertiem no VID, ja uzņēmums neuzrāda patieso darbinieku skaitu, aptuveni 20% uzņēmēju pauž viedokli, ka VID šādu darbību atklās 100% gadījumu. Savukārt 26% uzņēmēju uzskata, ka iespējas tikt pieķertiem ir 25% gadījumos, aptuveni tikpat daudz uzņēmēju vērtē šādas izredzes ar 50 uz 50.

Pēc pētījuma datiem var spriest, ka arī kopumā uzņēmēji ar VID darbu ir vairāk apmierināti kā neapmierināti: aptuveni 65% vērtē apmierinājumu ar VID kā augstu vai ļoti augstu; salīdzinoši ap 25% ir neapmierināti vai ļoti neapmierināti. Jautāti, vai VID pārvalda nodokļu sistēmu kompetenti, aptuveni 50% aptaujāto uzņēmēju izrādīja piekrišanu, savukārt 40% šādam apgalvojumam nepiekrita. Līdzīgu attieksmi uzņēmēji pauda arī attiecībā uz VID kā godīgu nodokļu sistēmas pārvaldītāju, savukārt nedaudz lielāka proprocija par tiem uzņēmējiem kas piekrīt, ka VID rīkojas visu pilsoņu interesēs, šādam apgalvojumam tomēr nepiekrita (attiecīgi 33% pret 40%). Tomēr, kopumā gandrīz 40% uzņēmēju 'pilnībā piekrīt' vai 'piekrīt' apgalvojumam, ka VID ir korumpēta iestāde. Tāpat arī nospiedošs vairākums aptaujāto uzskata, ka 'vienkāršajos cilvēkos' VID tomēr neieklausās, daudz vairāk ņemot vērā 'spēcīgu interešu grupu' viedokli. Interesanti, ka, jautājot, vai cilvēkiem būtu jāievēro Valsts ieņēmumu dienesta noteikumi pat tad, ja viņi tiem nepiekrīt, nospiedošais vairākums - ap 70% - atbildēja ar 'pilnīgi piekrītu', savukārt vēl papildus 15% aptaujāto uzņēmēju šādam apgalvojumam piekrita daļēji. Tādējādi, spriežot pēc pētījuma rezultātiem, lai arī VID noteikti ir potenciāls gan savas darbības, gan arī tēla uzlabošanai Latvijas uzņēmēju acīs, pētījums rāda, ka pat ja uzņēmējiem VID darbība var nepatikt, organizācija neapšaubāmi tiek uzskatīta par tādu, ar kuru ir nopietni jārēķinās.

Tomēr, neatkarīgi no iespējas tikt pieķertiem nodokļu nemaksāšanā vai attieksmi pret VID kopumā, nevarētu teikt, ka uzņēmējus īpaši uztrauktu potenciālās nodokļu nemaksāšanas sekas, t.i., risks tikt pieķertiem. Tā piemēram, paužot attieksmi par iespējamo sodu bardzību, vairāk kā 60% uzņēmēju uzskata, ka vienīgais, ar ko jārēķinās, tiekot pieķertiem nodokļu nemaksāšanā, var būt uzņēmuma peļņas rādītāju samazināšanās (kā rezultātā uzņēmums varēs turpināt darbību). 22% gadījumos uzņēmēji uzskata, ka pieķeršana nodokļu nemaksāšanā var potenciāli radīt situāciju, kad ir jādomā par biznesa slēgšanu, un tikai mazāk par 6% apzinās, ka, tiekot pieķertiem, būs bizness jāslēdz. Nosacīti labā ziņa uz šī fona ir, ka salīdzinoši lielākā Latvijas uzņēmēju daļa tomēr uzskata - 'šmaukšanās ar nodokļiem, ja pastāv tāda iespēja' tomēr nav attaisnojama.

Kas attiecas uz augstākminēto otro nodokļu nemaksāšanas izskaidrojumu, atbilstoši teorijai pastāv trīs pieņēmumi, par to, kā nodokļu maksātāju attieksme un sociālās normas var ietekmēt uzņēmēju nodokļu nemaksāšanas uzvedību. Pirmkārt, nodokļu maksātāja uzvedību var ietekmēt uzņēmēju morālās vērtības. Tiek uzskatīts, ka uzņēmēji, kuri jūtas piederīgi valstij un kuriem ir būtiski, ka viņu darbība palīdz valstij kopumā, būs salīdzinoši mazāk tendēti nemaksāt nodokļus. Otrkārt, nodokļu maksātāju uzvedību var ietekmēt tas, cik lielā mērā uzņēmēji uzskata par godīgu kopējo valsts nodokļu sistēmu. Treškārt, pastāv pieņēmums, ka uzņēmēji iesaistīsies nodokļu nemaksāšanā daudz lielākā apjomā gadījumos, ja tiem ir maza uzticība vadībai un tam, ka viņu maksātie nodokļi tiek izlietoti godīgi.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, augstākminētās morālās vērtības Latvijas uzņēmējdarbības vidē izskatās pat ļoti pozitīvi. Proti, lielākā daļa aptaujāto uzņēmēju, ap 70%, pauž stingru nostāju, ka tiem ir būtiski, ka viņu darbība palīdz valstij kopumā. Savukārt vairāk nekā 85% uzņēmēju uzskata, ka viņiem ir svarīgi būt par Latvijas sabiedrības daļu. Šādi pētījuma rezultāti neapšaubāmi ir iepriecinoši gan uzņēmējdarbības politikas veidotājiem, gan Latvijas sabiedrībai kopumā. Diemžēl lielas problēmas un, iespējams, līdz ar to arī vieni no galvenajiem nodokļu nemaksāšanas cēloņiem (bez jau minētajiem), izriet no diviem pārējiem aspektiem: uzņēmēju attieksmes pret nodokļu sistēmu un uzticību valstij.

Proti, vairāk kā 70% aptaujāto uzņēmēju pauž izteiktu neapmierinātību ar nodokļu sistēmu Latvijā, un tikai 20% ar to kopumā ir apmierināti. Piemēram, attiecīgi 43% un 40% no aptaujātajiem uzņēmējiem uzskata, ka mazajiem uzņēmumiem vajadzētu maksāt 'daudz mazākus' vai 'mazākus' nodokļus. Savukārt aptuveni 1/4 aptaujāto pauž viedokli, ka lielie uzņēmumi varētu maksāt mazliet lielākus nodokļus. Kas attiecas uz uzņēmēju apmierinātību ar to, kā valsts tērē nodokļu maksātāju naudu, situācija izskatās pavisam bēdīgi. Proti, ar nodokļu naudas izlietošanu pilnībā neapmierināti ir gandrīz 60%, neapmierināti vairāk kā 20%, savukārt apmierināti tikai nepilni 7% aptaujāto uzņēmēju.

Valdībai kopumā neuzticas aptuveni puse aptaujāto uzņēmēju, savukārt 30% tomēr pauž viedokli, ka valdībai 'vairāk uzticas, kā neuzticas'. Ļoti līdzīgu attieksmi aptaujātie uzņēmēji pauž arī attiecībā uz uzticību ierēdniecībai, savukārt uzticamība tiesu sistēmai ir krietni augstāka: tai uzticas apmēram 55% uzņēmēju. Tam, ka valdībai rūp tas, ko domā cilvēki, nepiekrīt gandrīz 70% aptaujāto. Gandrīz tikpat daudz uzņēmēju apšauba valdības kompetenci, paužot viedokli, ka nevar uzticēties tam, ka valdības rīcība būs pareiza un tam, ka valdība 'zina ko dara'. Nospiedošs vairākums uzņēmēju, vairāk nekā 80%, arī uzskata, ka valdība darbojas savu personīgo interešu vadīta; aptuveni tikpat pauž viedokli, ka vadība izšķiež lielu daļu no nodokļu maksātāju naudas. Arī apgavojumam 'tādi cilvēki kā es nenosaka valdības rīcību' piekrīt vairāk ka 80% aptaujāto uzņēmēju. Turklāt aptuveni 45% uzņēmēju uzskata, ka gadījumā, ja viņiem būtu nepieciešams kāds materiāls atbalsts no valsts puses nākošo piecu gadu laikā (bezdarbnieka pabalsts, veselības aprūpe, pensija, u.c.), tie tādu nesaņemtu. Salīdzinoši tikai ap 25% aptaujāto uzņēmēju palīdzībai no valsts puses drīzāk tic. Uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka šāds pabalsts tuvāko piecu gadu laikā varētu būt nepieciešams, apstiprinoši atbildēja aptuveni 30% no aptaujātajiem uzņēmējiem, aptuveni tikpat atbildēja noliedzoši, savukārt 35% uz šo jautājumu nevarēja atbildēt.

Neskatoties uz izteikto neapmierinātību ar valsts darbību, jautāti, kā vērtē šīsdienas valdības darbību, salīdzinot ar valdības darbību 2007.gadā, gandrīz 40% uzņēmēju tomēr dod priekšroku šīsdienas valdībai, aptuveni 30% uzskata, ka starp abām valdībām īpašas atšķirības nav, savukārt tikai mazāk kā 20% par labāku uzskata t.s. 'labo laiku valdību'. Viens no secinājumiem šajā saistībā varētu būt, ka liela daļa uzņēmēju tomēr vaino 'labo laiku' valdību, netieši norādot, ka tās radītās kļūdas ir veicinājušas šīsdienas nelabvēlīgo ekonomisko situāciju valstī.

Salīdzinoši ar situāciju pirms 12 mēnešiem, šodienas valsts ekonomisko situāciju kā mazliet labāku vērtē tikpat daudz aptaujāto uzņēmēju kā to, kuri to vērtē kā nedaudz sliktāku: ap 35%. Aptuveni 30% uzņēmēju pauda viedokli, ka situācija ir palikusi nemainīga. Savukārt 30% no aptaujātajiem uzņēmējiem izteica prognozi, ka ekonomiskā situācija valstī tuvāko 12 mēnešu laikā nedaudz uzlabosies, aptuveni tikpat domā ka tā paliks nemainīga, savukārt nedaudz vairāk kā 20% uzskata, ka situācija vēl nedaudz pasliktināsies.

Nobeigumā jāpiebilst, ka vienā pētījumā diemžēl nevar apskatīt visus faktorus, kas var ietekmēt uzņēmēju vēlmi maksāt vai nemaksāt nodokļus: neapšaubāmi, ka bez iepriekš apskatītajiem pastāv vēl virkne citu ietekmējošo faktoru. Šis pētījums lielāku uzsvaru lika ārējās vides ietekmes novērtējumam, tomēr arī pašu uzņēmēju vērtību sistēma, t.sk. tolerance pret nodokļu nemaksāšanu, ieradumi un tml. var būtiski ietekmēt nodokļu maksāšanas uzvedību. Šiem aspektiem pētījuma autors pastiprināti pievērsīsies sekojošajā pētījuma, kuru plānots publicēts š.g. aprīļa beigās/ maija sākumā.