Guntars Gūte: Reklāmas jomā liela revolūcija nav sagaidāma  (2)

*Informācijai – jaunā valde: LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, Jānis Šipkēvics (Radio SWH), Baiba Zūzena (TV3 un LNT), Jeļena Brokāne (JCDecaux Latvija), Varis Lāzo (Adell Saatchi & Saatchi), Kerli Gabriloviča (Lattelecom), Aigars Stankēvičs (Lauku Avīze), Rihards Frīdenbergs (Inbox.lv) un Kristīne Kalniņa - Ūsele (Mindshare).

Konkrētie trīs flagmaņi patlaban ir un arī saglabās savas pozīcijas plašā auditorijas pārklājuma dēļ.

Lai gan pagaidām vēl nav apkopoti dati par Latvijas reklāmas tirgu pērn, tomēr kopumā tiek prognozēts, ka tas būs līdzīgs 2014. gada rezultātiem, gan ar nelielu samazinājumu drukātajos medijos, ko galvenokārt nosaka auditorijas specifika. LRA vadītāja arī akcentē, ka šogad plānots uzlabot reklāmas uzskaites sistēmu, kas ļaus saprast, cik daudz reklāmas naudas aiziet ārpus Latvijas robežas, ko līdzšinējā sistēma neļāva fiksēt. Pēc B.Liepiņas teiktā, šogad datus par reklāmām plānots saņemt ne tikai no medijiem, bet arī no lielajām reklāmas aģentūrām, kas tādējādi parādīs daudz precīzākus reklāmas naudu ceļus. Šeit runa ir tieši par interneta reklāmām, jo šajā mediju kanālā nepastāv fiziskās valstu robežas, piemēram sociālie tīkli Facebook, Odnoklasniki.ru, Vkontakte.ru u.tml., kur, visticamāk, tiek ievietotas arī Latvijas klientu pasūtītās reklāmas, ņemot vērā, ka šos interneta resursus izmanto Latvijas valstspiederīgie.

No reklāmistiem dzirdam, ka šie arī turpmāk būs vadošie reklāmas kanāli, taču nedaudz iezīmēsies tendences maiņa par labu internetam. Citējot LRA jauno valdes locekli, "Inbox.lv" Baltijas mārketinga un pārdošanas daļas vadītāju Rihardu Frīdenbergu: "Tas gan nenozīmē tiešu apdraudējumu pārējiem diviem kanāliem, jo tik dinamiskā laikā, kādā dzīvojam mēs, mediji vienkārši maina formu, pielāgojot saturu un formātu dažādām platformām. Interneta radio ir visiem labi zināma lieta, taču daudzi vēl nav apjautuši, ka liela daļa no tās informācijas, ko uzņemam internetā, patiesībā ir tā pati televīzija, tikai citā formātā."

Runājot par iespējamām tendenču izmaiņām reklāmas jomā, B.Liepiņa pieļauj, ka jau tuvākajā nākotnē varētu tikt nopietni diskutēts par interneta reklāmu noņemšanas iespēju atcelšanu.

Šobrīd ir ļoti populāra iespēja, ka interneta portāla apmeklētājs var noņemt tur redzamo reklāmu, ja tā viņam traucē. Tomēr šo tēmu plānots aktualizēt, akcentējot, ka šādas reklāmas tiek publicētas portālos, par kuru satura lasīšanu apmeklētājiem nav jāmaksā. B.Liepiņa akcentē, ka šī nianse ir ļoti būtiska, jo reklāmdevējs maksā par to, lai mērķauditorija viņu pamanītu. Ja reklāma potenciālo klientu nesasniedz, reklāmdevējs nav ieinteresēts naudu tērēt šādā veidā. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka jebkura satura radīšana maksā naudu un kādam tas ir jāfinansē – mēs varam maksāt par saturu, vai arī saņemt par brīvu, bet tad šā satura radīšanu finansē ar reklāmas ieņēmumiem.

Pēc LRA prognozēm, īpašas izmaiņas nav sagaidāmas arī drukāto preses izdevumu reklāmu jomā, tajā skaitā arī reģionālo laikrakstu reklāmas tirgū. LRA vadītāja uzsver, ka reģionu mediju loma saglabāsies arī turpmāk, tikai jautājums, vai tie turpmāk vairāk koncentrēsies uz papīra vai digitālo platformu, jo, kā zināms, reģionālajai presei lielākas problēmas sagādā pašvaldību bezmaksas laikraksti. Tā rezultātā privātajam ir ļoti grūti konkurēt ar valsts vai pašvaldības izdevumu, jo, kāpēc, lai lasītājs pirktu laikrakstu par naudu, ja viņam it kā to pašu piegādā bez maksas.

B.Liepiņa arī prognozē, ka reģionu mediju reklāmu lielāko īpatsvaru pārsvarā arī turpmāk nodrošinās lokālie reklāmdevēji, jo lielās kompānijas savas mērķauditorijas sasniegšanai tomēr pārsvarā izmanto centrālos medijus un tikai īpašu kampaņu gadījumā pieslēdz arī reģionālo presi. Viņa gan piebilst, ka reģionu reklāmas tirgus ir atkarīgs no uzņēmējdarbības aktivitātes konkrētajā novadā – ja biznesa vide būs aktīvāka un turīgāka, lielāka būs arī iespēja vietējiem medijiem saņemt reklāmas.

Īstais brīdis runāt par radošuma nozīmīgumu reklāmā.

Labs rosinājums pārdomām varētu būt R.Frīdenbergs uzskats, ka šis ir labs laiks, lai atkal sāktu runāt par radošuma nozīmīgumu reklāmā, bet šim radošumam jābūt efektīvam. Ne velti pasaules lielākajā reklāmas festivālā "Cannes Lions", kura oficiālais pārstāvis Latvijā jau trešo gadu ir "Inbox.lv", uzsvars tiek likts uz efektivitāti, nevis pliku mākslu vai izklaidi. Cik zināms, arī mūsu reģiona nozīmīgākais reklāmas festivāls "Golden Hammer" tam pievērš arvien lielāku uzmanību. Klientiem ir svarīgi saprast, ka nav jābaidās no reklāmas fragmentācijas. Ja produktam ir vairākas, krasi atšķirīgas mērķa grupas, tad nebūtu jābaidās šīm grupām nodot arī krasi atšķirīgus ziņojumus, nemaz nerunājot par diferencētu komunikāciju starp krievvalodīgo un latviešu auditoriju. Dažādām mentalitātēm ir atšķirīga izpratne, un tas nav nekas nosodāms, tomēr nereti šos faktorus daudzi zīmolu vadītāji ignorē, to nepamatoti skaidrojot ar ierobežotiem reklāmas budžetiem.

Rezultāts? Nozarē kopumā liela revolūcija nav gaidāma, taču LRA solās efektivizēt reklāmas uzskaites sistēmu Latvijā, datu uzskaitē iesaistot ne vien medijus, bet arī reklāmas aģentūras. Savukārt reklāmas baudītājiem jeb sabiedrībai jābūt gataviem izglītoties – ja izvēlies bezmaksas portālu saturu, tad rēķinies ar reklāmu.