Foto: DELFI

Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" mazākumā akcionārā SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) bijusī valdes locekle Inga Piterniece uzskata, ka BAS kapitāldaļu īpašnieku maiņas gadījumā Uzņēmumu reģistra (UR) prakse esot apšaubāma un būtībā ļaujot leģitimizēt reiderismu, laikrakstam "Dienas Bizness" paudusi Piterniece.

Piterniece arī iesniegusi sūdzību par BAS kapitāldaļu īpašnieku maiņas reģistrēšanu Uzņēmumu reģistra (UR) galvenajam valsts notāram Ringoldam Balodim.

"Pēc Komerclikuma nosacījumiem, uzņēmuma dalībnieku maiņu UR var iesniegt tikai esošā, tur reģistrētā uzņēmuma valde, vai tā valde, kuru iecēluši sabiedrības dalībnieki, kurus UR reģistrētā valde ir ierakstījusi dalībnieku reģistrā. Pēc tam, kad dalībnieku maiņa ir reģistrēta, jaunie dalībnieki var mainīt uzņēmuma valdi, ja tā vēlas. Šajā gadījumā ir noticis pilnīgi savādāk – pieteikumu izmaiņām UR ir iesniegusi jaunā uzņēmuma valde, lai gan esošā valde nav autorizējusi uzņēmuma dalībnieku maiņu. Taču UR šīs izmaiņas mierīgi ir reģistrējis. Kāds tam ir pamatojums?" neizpratni paudusi Piterniece.

Piterniece skaidro, ka BAS dalībnieka Bertolta Flika vārdā dalībnieku reģistrā ir parakstījušās viņam nezināmas un viņa nedeleģētas personas – Una Petrauska un Jānis Ozoliņš, savukārt dalībnieku reģistrā izmaiņas apstiprina nevis leģitīmā BAS valde, ko pārstāvēja Inga Piterniece un Timotijs Jans Harvorts, bet gan jaunieceltie – Jānis Bankovs un Edijs Ziediņš. Šīs personas par valdes locekļiem iecēla jaunais daļu ieguvējs, kurš sabiedrības dalībnieka statusu nemaz neesot bijis ieguvis, jo leģitīmā valde to nebija ierakstījusi dalībnieku reģistrā.

6. februārī maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administrators "KPMG Baltics" pieņēma lēmumu par Krājbankā ieķīlāto BAS kapitāldaļu pārdošanu Krājbankas 100% meitasuzņēmumam SIA "Atlantijas biroji". Līdz ar to savas daļas BAS zaudēja Fliks un "Taurus Asset Management Limited". Fliks laikrakstam paudis, ka viņš par šādām izmaiņām BAS neesot bijis informēts.


Fliks sev piederošo BAS kapitāldaļu pārņemšanu pārsūdzēja, un Vidzemes priekšpilsētas tiesa viņa prasību līdz lietas galīgai izskatīšanai liedza jaunajai BAS valdei veikt virkni dažādu darbību. Šis tiesas lēmums par situācijas iesaldēšanu tika pieņemts 25. februārī, bet BAS kapitāldaļu īpašnieku maiņu UR reģistrēja jau iepriekš 22.02., tādēļ izveidojās unikāla situācija, kad tiesas noteiktais liegums savu mērķi sasniedza tikai daļēji, norāda laikraksts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!