Kampars noraida 'zaļās enerģijas' ražotāju bažas par obligātā iepirkuma apturēšanas sekām

Ministrs portālam "Delfi" sacīja, ka jau šobrīd Latvijā "zaļās enerģijas" īpatsvars ir virs 30% un ES prasības tiek pildītas. Viņš noliedza, ka obligātā iepirkuma apturēšana varētu situāciju mainīt. Pēc ministra teiktā, viena no valdības prioritātēm ir energoefektivitātes pasākumi, kas samazinātu nelietderīgu enerģijas patēriņu, un, mazinoties kopējam pieprasījumam, pieaugtu "zaļās enerģijas" īpatsvars.

Turklāt sasniegt ES izvirzītās prasības katru gadu pakāpeniski palielināt "zaļās enerģijas" lomu varētu ar siltuma ražošanu no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, no šķeldas. Piemēram, koka skaidu plākšņu ražotājs "Bolderāja" pašlaik izmanto gāzi, un šī uzņēmuma 100 megavatu staciju nomainot pret šķeldas staciju, jau tiktu iegūti klāt 1,5% "zaļās enerģijas" īpatsvara. Tiesa, ministrs atzina, ka šīs projekts prasītu aptuveni 15 miljonus latu, bet, lai to realizētu, iespējams, varētu piesaistīt ES finansējumu.

Ministrs norādīja, ka iepriekš ieviestā kvotu sistēma tikai kropļoja tirgu, liekot valsts energokoncernam "Latvenergo" iepirkt neefektīvi dārgu enerģiju, kas rezultāta ietekmē gala patērētāju tarifu. Tāpēc valdība vēlējās šo sistēmu mainīt, pieņemot jaunu Atjaunojamo energoresursu likumu, kurš gan tagad ir "iestrēgdzis", jo Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija marta vidū vienojās izveidot darba grupu, kas piedāvāto regulējumu izvērtēs pēc būtības un izstrādās konkrētus priekšlikumus komisijai par likumprojekta tālāko virzību.

Likumprojekts lielāko kritiku saņēma par to, ka tajā galvenokārt runāts tikai par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, bet nav runāts par citiem enerģijas patēriņa veidiem, piemēram, transportu un siltumenerģijas ražošanu.

Ministrs atzina, ka likumā varētu vēl "pastiprināt" uzsvaru uz siltumenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem resursiem, taču, jau izstrādājot likumu, tas bijis viens no galvenajiem mērķiem.

Kampars arī noraidīja "zaļo enerģētiķu" pārmetumus, ka kvotu sistēmas apturēšana iesaldēs tirgu un tā attīstību, norādot, ka jau šobrīd ne visi kvotu saņēmēji uzsāk ražošanu, un, piemēram, vēja parku devums kopējā "zaļās enerģijas" īpatsvarā ir visai neliels. Ministrs pieļāva, ka attīstoties tehnoloģijām, pēc pāris gadiem vēja enerģija varētu kļūt lētāka un efektīvāka, un tā varētu saņemt atbalstu ar jaunā likumā paredzētajiem mehānismiem.

Kampars uzsvēra, ka katru gadu kvotu kārtībā iepirktā atjaunojamā enerģija tikai palielināja "Latvenergo" maksājumus, un 1. aprīļa elektrības tarifu palielinājums "mums bija mācība", ka šī sistēma jāmaina.

Jau ziņots, ka ministri pirmdien Ministru Kabineta komitejas sēdē konceptuāli vienojās līdz 2013.gada 1.janvārim nerīkot "zaļās elektroenerģijas" obligātos iepirkumus, kā arī nepiešķirt tās ražotājiem garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Grozījumu mērķis ir izvairīties no tālāka elektroenerģijas cenu kāpuma, un tie paredz, ka no 2011.gada 2.maija līdz 2013.gada 1.janvārim Ekonomikas ministrija konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros neorganizē un ražotājs nevar arī kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu.

"Zaļās enerģijas" ražotāji savukārt uzskata, ka valdības lēmums aizkavēs nozares attīstību un draud arī ar Eiropas Savienības sankcijām, jo Latvija ir apņēmusies noteiktā grafikā līdz 2020.gadam panākt, ka 40% kopējā elektrības patēriņa ir saražoti no atjaunojamiem energoresursiem.