Uzņēmējs skaidroja, ka līdz krīzei būvniecība Latvijā bija pārsvarā amatnieciska - betonēšana, flīzēšana, apdares darbi -, tās bija daudzu būvfirmu specializācijas. Pēc krīzes tā vairs nebūs, uzskata Pīlēns.

"Lai atdzīvotos būvniecība Latvijas iekšējā tirgū, nepieciešami vairāki faktori. Biroju telpu tirgum ir jākļūst piesātinātam, tikai tad tiks būvētas jaunas biroju telpas. Līdzīgi ir ar dzīvokļiem - ja patlaban Latvijā tik daudzi dzīvokļi stāv tukši, turklāt ir pilnīgi vienalga, kam tie pieder, dzīvokļu tirgus nevarēs atdzīvoties, jo jāveidojas cenu pieaugumam, lai rastos interese būvēt jaunus dzīvokļus. No šodienas skatupunkta vērtējot, būvniecība attīstīsies infrastruktūras objektos, jo tie tiek līdzfinansēti ar ES Kohēzijas fonda naudu," sacīja "UPB" koncerna vadītājs.

Ja agrāk būvniecības lielāko daļu veidoja dzīvojamās un biroju telpas un tajās specializējās arī daudzi arhitektu un inženieru biroji, tad tagad ir nepieciešama nozares pārstrukturizācija, uzskata Pīlēns. "Pati no sevis pārstrukturizācija nevar notikt, tas nozīmē, ka ir nepieciešamas valsts atbalsta programmas, kā uzturēt ekonomikai nepieciešamās nozares, lai tās izdzīvotu krīzes laikā. No valsts puses būtu vieglprātīgi ļaut būvniecībai attīstīties pēc liberālā tirgus principiem - ja kādas jaudas ilgstoši netiek pieprasītas, tad tās tiek demontētas. Pēc tam, kad šīs jaudas būs nepieciešamas tepat uz vietas, tās tiks importētas un mēs atkal būsim atkarīgi no importa," skaidroja Pīlēns.

Ja industriālā būvniecības sadaļa pēc krīzes būs jāveido no jauna, tad tā būs pārāk dārga, būvniecības izmaksas pieaugs ļoti strauji. Pīlēns skaidroja, ka tad, kad 2002.gadā uz gadu tika apturēti iepirkumi vairākos lielos būvobjektos, cenas pieauga daudz straujāk, nekā tās būtu augušas tad, ja darbs šajos objektos nebūtu apturēts. Jebkuras radikālas izmaiņas izsauc citas radikālas izmaiņas, piebilda uzņēmējs.

"Nav iespējams ātri pārstrukturēt esošo tautsaimniecības modeli, kurā būvniecības īpatsvars bija ļoti augsts un nozarē iesaistītie cilvēki veidoja ļoti lielu daļu no sociālā nodokļa maksātājiem. Atstājot šos cilvēkus bez darba, bez pasūtījumiem, valsts faktiski neļauj atkopties iekšzemes kopproduktam (IKP). Nedodot ekonomikai nekādus stimulus, IKP ir nodzīts zemāk par Grieķijas rādītājiem. Varam sevi slavēt, ka ir izturēta smagā finanšu krīze, bet šī Latvijā nebija finanšu krīze, tā bija strukturālā krīze. Un Latvijā ļoti maz ir darīts, lai modeli A piemērotu modelim B. Patlaban tiek ļauts modelim A pašdemontēties, un tā nav pārāk gudra politika," uzskata Pīlēns.

Jau ziņots, ka divu gadu laikā "UPB" būvniecības koncerna eksporta apjoms kopējā apgrozījumā ir pieaudzis no 20% līdz 80%.

2007.gadā 80% no koncerna kopējā apgrozījuma veidoja Latvijas iekšējais tirgus un tikai 20% bija eksports. 2009.gadā eksporta īpatsvars jau sasniedza 60%, un šogad "UPB" tirgu sadalījums jau ir pilnīgi pretējs tam, kāds bija pirms diviem gadiem.

Pateicoties eksportam, koncerna apgrozījuma kritums nebija tik straujš kā būvniecības nozarei Latvijā kopumā. Lieli pasūtījumi ārvalstīs ir arī 2011.gadam, jo koncerns šajā laikā ir kļuvis konkurētspējīgs gan Skandināvijas, gan Vācijas tirgos, turklāt patlaban tiek meklētas iespējas iekļūt arī eksotiskāku valstu tirgos, skaidroja Pīlēns.

"UPB" holdings 19 gadu darbības laikā ir kļuvis par vienu vadošiem industriāliem koncerniem Latvijā ar plašu starptautisku darbību.

AS "UPB" konsolidētais apgrozījums 2009.gadā bija 42,4 miljoni latu, bet 2008.gadā tas bija 74,4 miljoni latu.