"Tās vairs nav attiecības starp vienlīdzīgiem. Itālijas likteni, piemēram, vairs nenosaka Itālijas politika, kas pati nonākusi krīzē, bet gan ar kreditoru un debitoru attiecības. Tās patiešām diktē politiku," saka Soross.
Viņš uzskata, ka krīze, kas plosa Eiropu, ir tiešas ASV finanšu krīzes sekas, kas turklāt saistītas ar to, ka jau sākotnēji eirozonas "dizains" bijis kļūdains pašos pamatos. "Globālā finanšu krīze atklāja dažus no šiem trūkumiem, bet daži no tiem vēl nav pilnībā apzināti arī šodien," tā Soross, kurš par savu miljardiera statusu var pateikties valūtas spekulācijām.
Intervijā, atbildot uz jautājumu, kā viņš reaģē uz pārmetumiem, ka tieši spekulanti ir līdzdarbojušies krīžu radīšanā, Soross saka: " Finanšu krīzi nav izraisījusi spekulanti, bet gan iestādes, kas rada un nosaka nepareizus noteikumus, kas ļauj spekulantiem darīt to, par ko cilvēki vaino viņus. Citiem vārdiem sakot, spekulanti ir vēstneši un piegādā sliktas ziņas."
Viņaprāt, ir arvien vairāk pierādījumu par to, ka tā dēvētie taupības pasākumi nedarbojas un uz to balstīto fiskālo politiku nāksies pārskatīt.
"Tā ir politiska problēma, proti, ka kreditori var diktēt ekonomikas politiku. Un tā ir finansiāla vai ekonomiska problēma – politika kā kreditoru advokāts ir neproduktīva," saka Soross.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
