Biznesa trenera padomi vidusskolēniem un viņu vecākiem – izglītības izvēle ir kritiska, sekas ir ilglaicīgas
Foto: Shutterstock

Strauji tuvojas laiks, kad daļai jauniešu būs jāpieņem pirmais svarīgākais lēmums dzīvē – jāizvēlas profesija un tālākās izglītības iespējas. Biznesa treneris un vadības konsultants Mārtiņš Vecvanags (attēlā zemāk) iesaka pret šo izvēli izturēties ļoti nopietni, taču tajā pat laikā arī iespējami ātrāk atzīt, ja tā nav bijusi pareiza.

Savukārt vecākiem vajadzētu darīt visu iespējamo, lai jaunieti maksimāli iepazīstinātu ar vēlamās profesijas pozitīvajām un negatīvajām pusēm, un jebkurā gadījumā pieņemtu un respektētu viņa izvēli.

Pirmā nopietnā izvēle – pēc vidusskolas absolvēšanas turpināt mācības vai tomēr nē. Tas ir liels izaicinājums. Jaunietim nav vēl dzīves pieredzes šāda līmeņa lēmumu pieņemšanā. Ar vecāku palīdzību tika izvēlēta gan skola, gan bērnudārzs, gan pulciņi. Ja izsita logu, vecāki to atrisināja. Turklāt visi šie lēmumi bija ar mazākām sekām.

Tagad ir jāpieņem nopietns lēmums, taču jaunietim ir paļaušanās, ka gan jau kaut kā tas viss pats no sevis notiks. Taču nenotiek. "Bieži ir spiediens no ģimenes un apkārtējiem iet mācīties tālāk, taču ne visi to vēlas. Ir cilvēki, kas jau vidusskolā gaida, kad tas viss beidzot beigsies… Un ja viņiem riebjas mācīties vidusskolā, tad pēkšņi augstskolā mācīties patiks? Ja pašam nav skaidrības, ko darīt, tad labāk ir dažus gadus nemācīties, iet strādāt un veidot savu sapratni, ko vēlas," iesaka Vecvanags.

Biznesa trenera padomi vidusskolēniem un viņu vecākiem – izglītības izvēle ir kritiska, sekas ir ilglaicīgas
Foto: Publicitātes attēli

Kā vecāki var palīdzēt arī šoreiz?

"Ir jābūt sarunām nevis par to, ko vecāki uzskata par pareizu vai nepareizu, bet ko pats jaunietis gribētu darīt, un kur viņš sevi redz. Vairāk tam jānotiek, uzdodot jautājumus un uzvedinot domāt, kas patīk, kas nepatīk, ko gribētu darīt un ko negribētu. Tāpat vecākiem ir iespēja parādīt dažādas profesijas. Ko īstenībā dara arhitekts, tiesnesis vai ķīmiķis? Tagad ir daudz iespēju to redzēt – gan Ēnu dienas, gan prakse. Pretējā gadījumā ir tikai iedomas. Tētis sēž birojā pie datora. Man arī gribētos sēdēt visu dienu birojā pie datora. Darbavieta viņam ir iedevusi smuku mašīnu, un arī tas man patiktu. Taču kā ir patiesībā? 20. gadsimtā bija labāk – varēja gan kartupeļus rakt, gan sienu grābt, gan aiziet tētim līdzi uz rūpnīcu.

Tā bija iespēja ātri saprast, ko nozīmē gan strādāt, gan pelnīt. Tagad bērniem bieži šķiet, ka nauda rodas bankomātā. Un, ja nav iespēju apskatīties plašāk, tad arī nav plašu izvēles iespēju.

Lielākā daļa jauniešu, protams, nevar atbildēt uz jautājumu – kur es gribētu strādāt? Bet pamats ir nevis profesija vai amats, bet tieši saturs, kādā vidē viņš gribētu apgrozīties – vai strādāt ar cilvēkiem, vai ar datiem, vai kaut ko analizēt, rakstīt, ceļot u.tml.

Kad ir saprotams saturs, tad iespējams arī saprast, kādā profesijā to panākt. Es saviem bērniem no ļoti maza vecuma esmu meklējis iespējas vasarā piestrādāt kaut vai dažas nedēļas un kaut vai pāris stundas. Mērķtiecīgi veidojot profesiju apskatu, veidojas sajūtas par to, kas tas ir," pieredzē dalās biznesa treneris.

Arī pats jaunietis sev var uzdot jautājumus, kas palīdzētu izvēlēties. Svarīgākie – kas ir mani talanti un kas man padodas? Kādas ir manas intereses un hobiji? Tos tad var pielāgot profesijām, kas tiek apsvērtas. "Bieži profesiju izvēlē noteicošais ir ienākumu līmenis un dzīves standarts, kas var šķist vilinošs. Un tad ir jautājums, kas ir tā cena, kas būs jāmaksā? Ja viss, kas tajā profesijā ir jādara, iekrīt lauciņā – man nepatīk vai man nav talantu – tad, visticamāk, neizdosies nopelnīt daudz naudas, jo to var izdarīt tikai tie, kam sanāk," brīdina Vecvanags.

Ja vecāku padoms nav noderīgs, vēl ir iespēja uzklausīt karjeras konsultantus. Tāpat vēlamo profesiju sarakstu vajadzētu izvērtēt no potenciāla viedokļa. "Internetā iepējams atrast informāciju par profesijām, kas izmirs tuvākajā laikā un arī par tām, kurām ir nākotne. Protams, tagad, kad attīstība ir tik ātra, neviens nezina, kā būs īstenībā. Agrāk prognozes varēja taisīt uz 30 gadiem. Taču tagad kāds pēkšņi kaut ko atklāj, un vienas vai otras profesijas speciālisti vairs nav vajadzīgi. Nav jau gan arī nekas fatāls – mūsu laikmets ļauj cilvēkam nomainīt karjeru vismaz trīs reizes," mierina Vecvanags.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!