Pediatrs un bērnu ķirurgs Artjoms Kabanovs, kurš ne tikai praktizē, bet raksta arī publikācijas par bērnu veselību un audzināšanu, "Detimail" atklāj piecus zinātniskus pierādījumus par to, ka kliegšana un bērna aizvainošana nodara lielāku kaitējumu nekā labumu.
Mazulis tevi vienkārši nesapratīs
Rāties uz bērnu, kas nav vecāks par četriem gadiem, un cerēt, ka viņš sapratīs tevi, ir bezjēdzīga nodarbe. Līdz četru gadu vecumam mazulis nav spējīgs "iekāpt svešā kažokā", viņa smadzenēs vēl nav nobriedušas šādām darbībām nepieciešamās nervu šūnas.
Šā gada martā zinātnieki no Leipcigas (Vācija) un Leidenas (Nīderlande) veikuši eksperimentu, kura laikā tapis skaidrs, kādēļ mazs bērns nav spējīgs būt empātisks.
Trīs gadus veciem bērniem tika izstāstīts stāsts par zēnu, kurš uz galda atstāja šokolādi un aizgāja pagalmā spēlēties. Kamēr viņš bija ārā, mamma paņēma šokolādīti un ielika skapī. Uz jautājumu par to, kur zēns meklēs šokolādi, kad atgriezīsies, visi bērni pārliecinoši atbildēja – skapī. Kad viņiem teica, ka stāsta varonis šokolādi meklēja uz galda (tur, kur to arī atstāja) un izbrīnījās, to tur neatrodot, bērni nesaprata, kāpēc tā notika. Viņi nespēja paraudzīties uz situāciju svešām acīm.
Svarīgi: ap četru gadu vecumu bērns sāk saprast citu cilvēku domu gājienu. Kamēr tas nav noticis, mazulis kaut kādā mērā ir egoists. Un to nevar labot ne ar kādiem paskaidrojumiem vai pierunāšanu, vēl jo vairāk – ar rāšanos.
Ja bērns zina, ka viņu rās, mazais sāk mānīties
Savukārt Mičiganas Universitātes pētnieki apgalvo: bērns būs godīgs un atzīs savu vainu, ja zinās, ka pieaugušais viņu nesāk rāt un pret viņa atzīšanos izturēsies pozitīvi. Bailes pirms skandāla pārsniedz baiļu sajūtu par iespējamo sodīšanu.
Svarīgi: pieaugušajam ir jāparāda, ka viņam nepatīk bērna rīcība, bet patīk tas, ka viņš par to godīgi ir izstāstījis. Un nevajag uzreiz lasīt morāli. Tas palīdzēs veidot uzticamas attiecības, kuras īpaši svarīgas kļūs, kad bērns būs sasniedzis pusaudža vecumu.
- Te atradīsi vēl citus iemeslus, kāpēc bērns melo.
Bērniem, kurus bieži rāj, skolā ir sliktākas sekmes
Vēl senie ēģiptieši sacīja, ka zēniem ausis atrodas zemāk par muguru. Daudzus gadu simtus dibens tika uzskatīts par efektīgu instrumentu, ar kura palīdzību varēja paaugstināt panākumu gūšanu.
Mūsdienu zinātnieki šādai pieejai nepiekrīt. Zinātniski pierādīts fakts: jo stiprāk vecāki rāj bērnu par sliktām atzīmēm skolā, jo sliktāk bērns sāk mācīties. Un tad tiek iedarbināts apburtais loks.
"Dabūji divnieku, tātad, tagad trīs dienas neiesi ārā pagalmā, nekādu spēļu. Sēdēsi un mācīsies," šāda veida sodi arī tikai kaitēs.
Ja vecāki skolēnu audzina stingrā, autoritatīvā audzināšanas stilā, pastāvīgi rājot un lasot morāli, tad vidusskolā šis bērns var pārvērsties vislielākajā skandālistā, kurš cenšas pretoties vecākiem. Kā rāda pētījumi, šādi bērni biežāk zaudē interesi pret mācīšanos, viņiem ir tieksme uz agresiju un asociālu uzvedību. Biežu pārmetumu dēļ bērns sevi sāk uztvert kā nekam nevajadzīgu būtni, sliktu cilvēku. Un uzvedas atbilstoši, bieži vien nokļūstot arī sliktās kompānijās.
Svarīgi: vecākiem jācenšas bērnam palīdzēt, nevis indēt viņa dvēseli, rājoties paaugstinātos toņos. Labas atzīmes skolā un laba uzvedība iet roku rokā ar siltām, uzticamām attiecībām ģimenē.
Arī bērniem mēdz būt emocionālā pārēšanās
Daudz pieaugušo ar nervu sasprindzinājumu, skumjām, depresiju cenšas tikt galā, piemēram, ar ēšanu. Runā, ka īpaši labi palīdzot saldumi. Ja "ārstēšanās ar ēdienu" ievelkas uz ilgu laiku, tā draud ar lieku kilogramu parādīšanos.
Šā gada pavasarī pētnieki secinājuši, ka analoģiski uz negatīviem pārdzīvojumiem reaģē arī bērni, uzsver pediatrs Kabanovs. Vēl nesen jautājums par to, kāpēc bērniem ir tendence pārēsties emocionālu iemeslu dēļ – gēni vai kādi ārēji apstākļi, bija neatbildēts. Tagad ir pierādīts, ka, pirmkārt, lielu lomu spēlē atmosfēra ģimenē. Ja bērns bieži jūtas satraukts vai ietekmēts, viņš ēdīs vairāk, bet ar laiku tas var novest pie liekā svara problēmām, pat aptaukošanās riska.
Svarīgi: lielu kļūdu pieļauj vecāki, kuri cenšas manipulēt ar bērnu, izmantojot saldumus. Jā izmantosi šokolādi vai konfekti kā motivēšanas līdzekli un kā soda veidu izvēlēsies liegt saldumus – tas veicina emocionālo pārēšanos.
Bērni redz to, ko neredz pieaugušie
"Nestrīdies ar pieaugušo, viņi ir ilgāk padzīvojuši un daudz vairāk saprot," – kārtējo reizi atgrūžot bērnu, tu riskē iesēsties kārtīgā "peļķē". Jā, bērna smadzenes vēl nav nobriedušas, nav sasniegušas pilngadību, bet tas sniedz viņam, kā minimums, vienu priekšrocību.
Kā stāsta pediatrs Kabanovs, šā gada aprīlī zinātnieki no Amerikas veica divus eksperimentus, kuros piedalījās pieaugušie un bērni vecumā no četriem līdz pieciem gadiem. Viena eksperimenta laikā gan pieaugušajiem, gan bērniem parādīja dažādus izdomātus dzīvniekus. Eksperimenta dalībniekiem kādu noteiktu laiku bija jāskatās uz konkrētu dzīvnieka ķermeņa daļu, piemēram, uz ķepu. Pēc tam viņiem parādīja tieši to pašu dzīvnieku, tikai ar nelielām izmaiņām tā atveidojumā. Pieaugušie biežāk pamanīja atšķirības ķepu ārienē, bet bērni, savukārt, biežāk saskatīja atšķirības astē, purnā un citās ķermeņa daļās, uz kurām neviens viņiem nemaz nebija lūdzis skatīties.
Svarīgi: četru, piecu gadu vecumā bērns aktīvi izzina apkārtējo pasauli. Viņš nevar kā pieaugušais ilgi noturēt uzmanību uz kaut ko vienu. Toties, kā noskaidrojuši pētnieki šī eksperimenta laikā, bērni labāk saskata kopainu, otršķirīgus elementus, kuriem pieaugušie vispār nepievērš uzmanību. Atceries par to, kad tev nākamreiz rodas vēlme sakliegt uz bērnu, lai viņš pārtrauktu sākto strīdu.
Rāšanās ir vecāku izmisīgs mēģinājums kaut ko panākt no bērna, kad visas iespējas to iegūt "pa labam", it kā ir izsmeltas. Taču efekts, kā rāda pētījumi, bieži vien izrādās pretējs gaidītajam. Kad emociju termometra stabiņš ir pakāpies augstāk, pieaugušajiem tomēr vajadzētu būt gudriem, nomierināties un padomāt, kā situāciju ietekmēt citos veidos, iesaka pediatrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
