Kas ir 'pica' sindroms jeb Bērns vēlas nogaršot neēdamas lietas

Mute, tāpat kā plaukstas, ir nozīmīga jušanas zona cilvēka organismā.
Caur to informācija nonāk līdz galvas smadzenēm, tādējādi cilvēkam ar laiku ļaujot izveidot pieredzi. Viņš sāk saprast, kas viņam ir labi un kas ir slikti. Tas ir viens no veidiem, kā notiek cilvēka mentālā attīstība. Kopuma šī parādība ir pilnībā normāla, taču – līdz zināmai robežai.

Bērns mēģina "mieloties" ar smiltīm

Viens no daudzajiem vecāku uzdevumiem ir pasargāt savu bērnu no dažādām nepatikšanām viņa attīstības gaitā. Tomēr bērnu ārstu praksē ir zināms kāds sindroms, ko pazīst kā Pica. Tas ir uzvedības traucējums, kad bērni sāk ēst un bāzt mutē visdažādākās, parasti neēdamās lietas un priekšmetus. Šis periods parasti ilgst aptuveni mēnesi, parādoties vecumā no pusotra līdz diviem gadiem. Ziņkārīgi mazuļi var ēst zemi, smiltis, matus, izkārnījumus, veļas mazgājamo pulveri, gumijas cimdus, ledu, papīru, krītu un visu ko citu "atkarībā no gaumes". Kopumā ir novērots, ka Pica skar gan meitenes, gan zēnus vienādi bieži.

Medicīniskajā praksē PICA ir zināms kā nopietns uzvedības traucējums, kas prasa medicīnisku uzraudzību, un bieži vien pat neatliekamu palīdzību. Paralēli šim sindromam pastāv risks saindēties, inficēties ar kādu mikroorganismu, traumēt kuņģa zarnu traktu vai radīt gremošanas traucējumus. Šī sindroma sastopamības biežumu nav faktoloģiski iespējams precizēt, lai gan statistiski Pica parasti slēpjas aiz kādas mentālas slimības diagnozes.

Sindroma rašanās

Kas veicina Pica sindroma rašanos? Pastāv vairākas teorijas. Viena no tām skaidro, ka cilvēka organisms tādā veidā iegūst viņam trūkstošās vielas dzelzs, cinka, B, C, D vitamīnu deficīta sindroma gadījumā.

Cita teorija ir saistīta ar to, ka Pica pastāv kā kultūras īpatnība. Šī sindroma attīstību nosaka slikti sociāli ekonomiskie apstākļi, kā arī mentālās attīstības gaitas traucējumi vai mentālas slimības esamība. Līdz ar to ekonomiski attīstītajās valstīs tā tomēr ir retāka parādība, it sevišķi pieaugušo vidū.

Kopumā gan jāatzīst, ka šis sindroms parasti attīstās uz mentālās attīstības traucējumu fona vai kombinējas ar kādu mentālu slimību. Pēdējā gadījumā Pica var parādīties arī daudz vecākiem indivīdiem. Pasaulē ir sastopamas dažas sabiedriskās grupas, kurās tāda parādība kā Pica ir viņu kultūras īpatnība, un nemaz nav uzskatāma par patoloģisku, piemēram, Āfrikas pašos dienvidos, dažās ciltīs rietumu Kenijā, Indijā, Turcijas provincēs.

Pica novēršanā visbiežāk piedalās psihologi, pediatri, psihiatri. Sarežģījumu gadījumā var gadīties nepieciešama toksikologa, infektologa vai pat ķirurga palīdzība. Savukārt sociālie darbinieki iesaistās palīdzībā ģimenēm ar ekonomiskajām grūtībām.

Labākās zāles – pareizs uzturs un vecāku mīlestība

Lai gan maziem bērniem, ja tiem nav smagu mentālu saslimšanu, Pica bieži vien pāriet pati no sevis, ļoti liela loma sindroma profilaksē un novēršanā ir tieši vecākiem. Maziem bērniem ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība, droša apkārtējā vide. Vecākiem ir liela atbildība ietekmēt bērna mentālo attīstību, pirmkārt, ar dažādām spēlēm, kopīgi ar atvasēm lasot grāmatas, iesaistoties citās aktivitātēs. Otrkārt, nenoliedzami, ar pareizu bērna barošanu.

Tā kā jebkuram radošam procesam ir nepieciešams materiāls nodrošinājums, Pica profilakses gadījumā tas ir pareizs, sabalansēts uzturs ar pietiekamu mikroelementu (dzelzs, cinka, kalcija utml.), vitamīnu (it sevišķi B grupas) daudzumu. Normālai nervu sistēmas darbībai ir nepieciešami ogļhidrāti, polinepiesātinātās taukskābes un olbaltumvielas (Omega-3, DHA, ALA).