Pirmkārt, nevajag bērnus salīdzināt, jo vienkāršā patiesība, ka katrs esam atšķirīgs un individuāls, nav izdomāta. Ja ģimenē ir otrs bērns, taču viņam pārliecības problēmas nav bijušas, nav ieteicams bērnam par to skaļi teikt, jo arī šim konkrētajam mazulim noteikti ir kāda stiprā puse.
Pieaugušo uzdevums ir palīdzēt šai pusei parādīties un neuzspiest savas vēlmes. Ja bērnam patīk zīmēt, nevis sportot, pieraksti viņu gleznošanas pulciņā, lai mazajam apkārt būtu tādi paši domubiedri – tas palīdzēs atvērties un kļūt pārliecinātākam!
Tāpat nav ieteicams bērna klātbūtnē teikt "Tu esi pārāk kautrīgs/-a!" Tā vietā, kad bērns slēpjas aiz tavām kājām, pasaki: "Viss kārtībā, pēc brīža tu atvērsies un gribēsi ar visiem spēlēties. Tu jūties mazliet sakautrējies/-usies."
Bērnu klātbūtnē ir daudz jāpiedomā pie vārdiem, kuras sakām. Frāzi "tu esi" aizstāj ar "tu jūties", un bērns daudz labāk spēs pārkāpt nepārliecinātības un kautrības slieksnim.
Svarīgi bērnam stāstīt un skaidrot, kādi ir dienas plāni, piemēram, ja šodien dosieties pie kāda uz dzimšanas dienu, izstāsti bērnam, ko darīsiet – dziedāsiet dziesmas, ēdīsiet kūku, rotaļāsieties u.c. Runājot par rotaļāšanos, svarīgi bērnam dot iespēju paņemt no mājām kādu rotaļlietu, jo tad viņš jutīsies daudz komfortablāk.
Ja mazais ķipars no dabas ir kluss un kautrīgs, pareizais risinājums nebūtu viņu ievest ārkārtīgi lielā cilvēku kompānijā un gaidīt, ka viņš atvērsies. No sākuma vajag bērnam ļaut aprast ar mazāku kompanjonu grupiņu, ļaut justies brīvam – vēlāk pamanīsi, ka mazais savās darbībās kļūs pārliecinātāks un noteiktāks.
Pēc tam lēnā garā sāc bērnu iepazīstināt ar lielākām grupiņām un pieraksti kādās grupu nodarbībās, aktivitātēs. Katram bērnam "pierašanas" laiks var būt ļoti individuāls, tāpēc nesasteidz šo procesu.
Kā visās lietās, arī šajā jautājumā svarīgi rast balansu starp to, ka bērnam neko nevajag uzspiest, kā arī pārlieku mazuļa sargāšanu bez iemesla. Reizēm bērnu vajag vienkārši iedrošināt, taču svarīgi būt turpat blakus un turēt mazajam rociņu – viņš jutīsies droši, bet tajā pat laikā centīsies pārvarēt savas bailes un nedrošību.
Atceries, ka lielās lietas sastāv no sīkumiem, tāpēc nedrīkst aizmirst par uzslavām – kaut vai tad, ja bērns pakāpies solīti uz priekšu un visus klātesošos pasveicinājis. Mazajam ķiparam svarīgi redzēt, ka viņa rīcības tiek pozitīvi novērtētas. Bērnam celsies pašapziņa, viņš kļūs pārliecinātāks un vieglāk audzināms arī turpmāk.
Rakstā izmantota informācija no portāla "Parents".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
