Lai skolotājs varētu izvēlēties konkrētas sadarbības formas, svarīgi izpētīt ģimeni, noskaidrot, cik lielā mērā bērna vecāki uzticas skolai un ir gatavi sadarbībai, tā uzsver pedagogi Valsts izglītības satura centra sagatavotajā metodiskajā līdzeklī "Skolas un ģimenes sadarbība".
"...Ģimene – tā ir vide, kurā aug bērns. Vienā ziņā tā jau ir sava veida pirmā pedagoģiskā laboratorija, kurā bērns apgūst tos dzīves aspektus, kas veido savstarpējo attiecību, vērtību, pašapziņas, atbildības un motivācijas pamatus. Laika gaitā šajā kontekstā attīstās un nostiprinās pirmie uzvedības modeļi, veidojas bērna izpratne par to, kā cilvēki mijiedarbojas.
Bērna dzīvē nav tāda brīža, kad viņš neiegūtu jaunus iespaidus, zināšanas, attieksmes, kad viņš nemācītos. Viss, kas norisinās viņam apkārt, viss ko viņš dara, ir viņa individuālās attīstības iespējas, dzīves un pieredzes skola," uzsver Alīda Samusēviča, LPA profesore.
Šajā materiālā skolotājiem uzsvērts, cik svarīgi ir izzināt katra skolēna ģimeni. Klases audzinātājam un priekšmetu skolotājiem ir jāveido priekšstats par skolēna ģimeni, jo tas palīdz vieglāk izprast skolēna uzvedību, mācīšanās problēmas, prasmi iekļauties klases kolektīvā.
Saņemot audzināšanā klasi, klases audzinātājam jāveic formālā izpēte, proti, jāiepazīstas ar skolēna dokumentiem, ja iespējams, jāaprunājas ar bērnudārza audzinātāju (1. klases audzinātājs), iepriekšējo audzinātāju (ja pārņem klasi audzināt sākumskolā, pamatskolā, vidusskolā). Jāiegūst pēc iespējas vairāk informācijas (svarīgi zināt par ģimenes struktūru, materiālo nodrošinātību u.tml.). Dažkārt klases audzinātājam jāvēršas pēc palīdzības pie sociālā pedagoga, skolas psihologa, ja bērnam ģimenē ir nelabvēlīgi apstākļi.
Tomēr skolotājam visvairāk par ģimeni pateiks tiešie vērojumi ikdienā, individuālas sarunas ar vecākiem, dažādas aptaujas laika gaitā, vecāku vēlme vai, gluži otrādi, nevēlēšanās sadarboties.
Bieži vien vecākiem, kuri negrib sadarboties ar skolu, ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli. Viņus varētu iedalīt vairākās grupās.
Pirmā grupa – vecāki, kuri neiesaistās sadarbībā ar skolu un nepievērš pietiekamu uzmanību bērna audzināšanai:
- aizņemtie darbā;
- slimo paši vai citi ģimenes locekļi;
- alkoholiķi, narkomāni u. c. atkarību ietekmētie;
- sektanti;
- aizņemtie ar savu karjeru (bērni - traucēklis personisko mērķu sasniegšanai);
- sociāli maznodrošināti un mazizglītoti vecāki.
Otrā grupa – kritiskie vecāki:
- augsts, neadekvāts pašnovērtējums;
- augstāka pedagoģiskā kompetence par skolotāja kompetenci;
- vecāki ar psihiskiem defektiem;
- "aklas mīlestības" pārņemti vecāki.
Trešā grupa – vecāki, kuri nopietni un atbildīgi izturas pret sava bērna audzināšanu, bet skolā nesaskata sadarbības partneri:
- pārliecināti, ka viņus nesapratīs;
- stereotipi, kas ietekmē uzticēšanos skolai;
- vecāku dzīves pieredze lielāka nekā skolotājai;
- bailes un neprasme kontaktēties ar svešiem cilvēkiem.
Tikai apzinoties, kāds sadarbības partneris ir vecāks, skolotājs objektīvi var plānot sadarbības iespējas ar katru ģimeni. Lai tuvāk iepazītu ģimeni, skolotājs savā izpētes darbā līdztekus novērošanai izmanto arī anketēšanu u. c. izpētes formas.
Vai sevi atradi kādā no šīm grupām? Tad, iespējams, tev vasarā jāpārdomā, kā tomēr veiksmīgāk sadarboties ar skolotājiem, jo tas taču tava bērna labā.
- Bet te atradīsi kaitinošākos mammu tipus, kas parasti izceļas vecāku sapulcēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
