'Es tikai truli eksistēju, un notikušā cena bija pārāk augsta'– Agnetas sajūtas pēc meitiņas zaudēšanas
Foto: Anita Austvika

Simtiem ģimeņu gada laikā saskaras ar lielāko traģēdiju – mazuļa zaudēšanu. Jā, statistika patiesībā ir vienkārši graujoša. Saskaņā ar Nacionālā Veselības dienesta datiem, no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ Latvijā gadā vidēji pārtrūkst ap 3300 grūtniecību. Tas nozīmē, ka katra septītā astotā grūtniecība "izput". Un tas notiek dažādu iemeslu dēļ – kāda sieviete piedzīvo spontāno, kāda tā dēvēto "missed" abortu, citai – mazuļa attīstība apstājusies vēlākā grūtniecības posmā, vēl citai mazulītis nesaprotamu iemeslu piedzimst nedzīvs vai mirst neilgi pēc lielās pasaules ieraudzīšanas.

Tad, kad tas notiek ar tevi, var šķist, ka esi vienīgā, taču tā nav. Daudzas mammas, kas zaudējušas mazuļus, atzinušas, ka tikt pāri šai nelaimei palīdzējis citu atbalsts, iedrošinājuma stāsti, ka iespējama arī dzīve "pēc", tikai viss jāizsēro.

Tieši tādēļ, lai citām ģimenēm sniegtu atbalstu, pamudinājumu atkal celties un elpot, un dzīvot un smieties, portāla "Cālis" lasītāja Agneta Grudule bija gatava dalīties ar savu pieredzi. Viņa atzīst, ka tikai tagad, kad pagājuši pieci gadi pēc meitas zaudējuma, spēj skaļi par to runāt, un cer, ka daudzām viņas stāsts varētu kaut nedaudz palīdzēt. Tālāk lai runā pati Agneta:

"Esam pavisam vienkārša ģimene. Bez slaveniem radiniekiem, bez lieliem īpašumiem un bez lielām prasībām pret dzīvi. Iepazināmies pavisam jauni un traki kādā no Rīgas naktsklubiem. Pēc diviem gadiem jau bijām precējušies. Jau kāzās daļa no viesiem domāja, ka mūsu kopā būšanas iemesls ir jauna dzīvība. Taču tas, kas mūs vieno, bija un ir mīlestība. Varbūt bijām pārāk jauni, bet nekad neesam sapņojuši par konkrētu ģimenes modeli – labs darbs, māja, noteikts skaits bērnu utt. Viss it kā notika pats no sevis.

Iespējams, tieši tādēļ bērni pie mums nāca tad, kad paši to vēlējās. Vecākā meita pieteicās trīs gadus pēc kāzām tieši tad, kad vīrs bija devies militārā misijā uz Irāku. Vēl pēc diviem gadiem pieteicās otra meita. Arī tas notika mirklī, kad it kā šķita, ka vēl nav laiks otram bērniņam, neplānoti un negaidīti, taču uzstājīgi.

Par trešo bērniņu ģimenē bijām runājuši, bet visu laiku pa vidu šīm domām bija šaubas – varbūt vēl ne tagad, varbūt vēl nogaidīt. Taču bērniņš pieteicās, nejautājot mūsu plānus.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!