Miega problēmas, ko rada mobilo ierīču lietošana pirms gulētiešanas un turēšana pie galvas

Miega problēmas, ko rada mobilo ierīču lietošana pirms gulētiešanas un turēšana pie galvas
Foto: Shutterstock

Vecumu, kurā pieaugušie bērnam nopērk pirmo mobilo telefonu un ļauj ar to izpausties pēc sirds patikas, katrai atvasei nosprauž individuāli. Reizēm bērns vai tīnis tik ļoti ieiet azartā ar telefona izmantošanu, ka pirms gulētiešanas to noliek tieši pie galvas. Taču ir vairāki iemesli, kāpēc nevajadzētu ierīces gan turēt pie galvas, gan arī izmantot pirms gulētiešanas, lai uzlabotu miega kvalitāti.

"Huffingtonpost" veiktais pētījums vēstī, ka proporcionāli vecākiem ir kardināli pretēji viedokļi par šo tēmu. 30 procenti no aptaujātajiem dienu no dienas ļauj bērnam aizmigt ar telefonu pie galvas, tomēr procentuālajā sadalījumā tādu pašu daļu aizņem viedoklis, ka gulēšanas laikā ierīcei jāatrodas kaut kur tālāk.

Visvienkāršākais veids, protams, ir ierobežot laiku, kuru bērns pavada pie telefona vai arī pirms miega mobilo atņemt, taču reizēm vieglāk pateikt kā izdarīt. Ja bērns tomēr paņem telefonu un noliek to sev blakus, kad esat izgājuši no istabas, pastāstiet viņai/viņam, kā šī darbība var ietekmēt miegu un pašsajūtu.

Ilgāks aizmigšanas laiks

Pētījumi rāda, ka tīņiem ar šo šķietami vienkāršo ieradumu galā tikt ir diez gan grūti. 16 gadu vecumā jaunietis savas ik rīta gaitas lielākoties sāk patstāvīgi, tāpēc mobilajās ierīcēs tiek uzlikts modinātājs, kuru ar vienu klikšķi, neatverot acis, atslēgt. Izrādās, ka telefona atrašanās pie galvas ietekmē aizmigšanas ilgumu.

Parasti iemigšanas laikam vajadzētu būt robežās no 15 līdz 20 minūtēm, taču mobilā telefona atrašanās blakus spilvenam šo procesu var paildzināt līdz pat stundai un dot mazāk laika miegam.

Miega problēmas, ko rada mobilo ierīču lietošana pirms gulētiešanas un turēšana pie galvas
Foto: PantherMedia/Scanpix

Mazāk stundu miegam

Mūsdienās arī pieaugušie sevi var pieķert pie domas, ka pēdējo minūšu garumā ir spaidīts telefons, taču pat grūti pateikt, kas ir meklēts un redzēts. Tas pats ir ar bērniem un pusaudžiem – telefona vai datora lietošana pirms gulētiešanas var viņus tā ieraut interneta tīmekļa valgos, ka ārā tikt iespējams tikai pēc pāris stundām. Īpaši tas izteikts bērniem, kuri nekad ar šīm ierīcēm ilgtermiņā nav bijuši saistīti. Bērnam var būt vēlēšanās telefonu "spaidīt" visu nakti, runāt ar draugiem u.c.

Ja sabiedrībā daudz tiek runāts par 8 stundu miegu, tad skolas vecuma bērniem miegam vajadzētu būt aptuveni 10 stundām. Mobilo ierīču izmantošana pirms miega šo laiku manāmi samazina, un tas var rezultēties sliktā uzvedībā, pārmērīgā emocionalitātē u.c.

Televizors labāks nekā telefons

Mobilais telefons, pārnēsājamais dators vai planšetdators ir tikai daži no mājās esošajiem tehnoloģiskajiem brīnumiem, kas ietekmē miegu. Arī netīša aizmigšana pie televizora var ietekmēt bērna miega kvalitāti un ilgumu, taču "Huffingtonpost" aptaujas rezultāti rāda, ka gulēšana pie televizora ietekmē miegu mazāk nekā, piemēram, aizmigšana blakus telefonam.

Miega traucējumi kopumā var atstāt lielu ietekmi uz bērna vispārēju attīstību.

Miega hormona trūkums

Pat, ja bērns vai pusaudzis izmanto mobilās ierīces lasīšanai, nevis sociālajai mijiedarbībai ar citiem un parastai vakara/nakts "sērfošanai", tas neatstāj pozitīvu ietekmi uz miegu. Grāmatu lasīšana, koncentrēšanās un lappušu pāršķiršana pirms miega, organismā izraisa lielāku melatonīna jeb miega hormona veidošanos kā tekstu skatīšana planšetēs vai telefonos.

Mūsdienu tehnoloģijas var bērnu ieinteresēt lasīšanā, taču arī tam ir savi plusi un mīnusi.

Viss iepriekš minētais attiecas kā uz bērniem, tā pieaugušajiem, tāpēc arī vecākiem ir ieteicams izsvērt savas attiecības ar mobilajām ierīcēm pirms miega un bērniem rādīt paraugu, kam sekot.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!