Pētījums: 53% Latvijas skolēnu jūtas pārslogoti, katrs piektais bērns dzīvo uz nabadzības sliekšņa

Pētījums: 53% Latvijas skolēnu jūtas pārslogoti, katrs piektais bērns dzīvo uz nabadzības sliekšņa
Foto: Shutterstock

Latvijā 53 procenti skolēnu jūtas pārslogoti, 48 procenti neizguļas un 27 procentiem bērnu skolā nepietiek laika paēst. Taču kopumā bērni jūtas laimīgi, priecīgi un pārliecināti par sevi, lai gan katrs piektais bērns Latvijā dzīvo ģimenē, kas materiālajā ziņā vērtējama kā ļoti nabadzīga, tā liecina 2017. gadā veikts pētījums "Bērnu labsajūta Baltijas valstīs", kas iezīmē vairākas būtiskas tēmas bērnu labklājības, izglītības un veselības jomā.

Pētījums tika veikts visās trijās Baltijas valstīs, tā gaitā tika apkopoti statistikas dati, kā arī īstenota kvantitatīvā aptauja, kurā piedalījās 2000 bērnu vecumā no 10-17 gadiem.

Bērnu subjektīvo pašnovērtējumu dati liecina, ka vispozitīvāk bērni vērtē situāciju ģimenē un savu dzīvesvidi kopumā, savukārt salīdzinoši zemāk vērtē situāciju skolā un ģimenes materiālo stāvokli.

Novērojams, ka bērni diezgan labi adaptējas konkrētos apstākļos un kopumā savu dzīvi vērtē pozitīvi. Latvijas bērni apmierinātību ar savu pašreizējo dzīvi kopumā vērtē kā labu, vidēji 1-10 baļļu skalā, liekot 7,8.

Iepriecinoši ir tas, ka kopējais labsajūtas vērtējums ir pozitīvs. Latvijā 80 procenti bērnu bieži jūtas laimīgi, 75 procenti mierīgi, 85 procenti priecīgi un 64 procenti pārliecināti par sevi. Tomēr ir vairāki aspekti, kuros novērojami arī negatīvi rādītāji. 33 procenti bērnu bieži jūtas uztraukti, 25 procenti – nomākti, 40 procenti – garlaikoti, 23 procenti – dusmīgi, 23 procenti – vientuļi, 22 procenti – bēdīgi.

Trešdaļa ģimeņu knapi savelk galus

Arī statistikas rādītāji uzrāda būtiskas nepilnības, piemēram, veselības, mājsaimniecību materiālās nodrošinātības, skolas vides u.c. jomās. Dati liecina, ka Latvijā katrs piektais bērns dzīvo uz nabadzības sliekšņa, savukārt vairāk nekā viena trešdaļa mājsaimniecību "ar grūtībām savelk galus". Īpaši nelabvēlīgā situācijā ir vientuļo vecāku mājsaimniecības, kur vairāk nekā pusei ir nopietnas materiālās grūtības.

Arī ģimenes un vienaudžu vide ir joma, kurā vairāki rādītāji liecina par būtiskiem trūkumiem. Latvijai ir viens no starptautiski zemākajiem rādītājiem ģimenes emocionālā atbalsta saņemšanā. Katrs desmitais bērns ģimenē tiek iepļaukāts un sodīts par pārkāpumiem un kļūdām, katrs piektais – bieži strīdas ar vecākiem. Katrs ceturtais bērns novērtē, ka viņam nav pietiekami draugu un paziņu, ar kuriem pavadīt kopīgi laiku. Šie dati tieši un netieši norāda uz nepieciešamību pievērst uzmanību, vai bērni tiek pilnvērtīgi aprūpēti, vai saņem nepieciešamo emocionālo atbalstu no ģimenes, vai netiek atstāti novārtā un vientulībā.

Skolas vidi Latvijā raksturo izteikti augsts to bērnu īpatsvars, kuri mācību iestādē jūtas pārslogoti un noguruši (53 procenti), gandrīz puse bērnu apgalvo, ka bieži vai vienmēr negrib iet uz skolu ("Man patīk iet uz skolu" – 52 procenti). Katrs trešais bērns (32 procenti) apgalvo, ka viņam nepietiek brīvā laika saviem vaļaspriekiem, bet 58 procenti novērtē, ka viņiem skolā tiek uzdots pārāk daudz mājasdarbu. 16 procenti bērnu skolā jūtas neiederīgi, 12 procenti uzskata, ka skolotāji ir pārāk bargi un netaisnīgi, savukārt 9 procenti skolā piedzīvo fizisku vai emocionālu vardarbību. Tas liek dienaskārtībā izvirzīt jautājumu ne tikai par mācību saturu, bet arī par skolas vidi un attiecībām starp skolēniem un skolotājiem, kā arī starp vienaudžiem.

Pētījums: 53% Latvijas skolēnu jūtas pārslogoti, katrs piektais bērns dzīvo uz nabadzības sliekšņa
Foto: Shutterstock

Vai krīzes situācijā bērni vēršas pēc palīdzības pie pieaugušajiem sev līdzās? Ne vienmēr. 86 procenti bērnu apliecina, ka "ja man ir problēmas, vecāki man palīdz tās atrisināt". Tātad 14 procenti bērnu nevar paļauties uz saviem vecākiem, kā aizstāvjiem un palīgiem. Vēl bēdīgāka statistika atklāj situāciju skolā, kur katrs trešais bērns apgalvo, ka nezina, pie kā vērsties pēc palīdzības. ("Ja man ir problēmas skolā, es zinu, pie kā vērsties pēc palīdzības un padoma - 66 procenti).

Bērni jūtas pārguruši

Subjektīvo labsajūtas rādītāju aspektā kritiskākie dati novērojami veselības jomā. Latvijā starptautiski ir otrs augstākais rādītājs savas veselības negatīvā pašnovērtējuma īpatsvarā. Turklāt katrs otrais bērns novērtē, ka viņam nepietiek laika miegam (48 procenti), 27 procenti bērnu norāda, ka skolā nepaspēj paēst, 42 procenti bērnu starpbrīžos nav iespējas izkustēties, izskrieties, un iziet svaigā gaisā. Statistika rāda, ka Latvijas bērniem raksturīgs augsts smēķētāju īpatsvars, augsts bērnu un jauniešu mirstības rādītājs (tai skaitā ceļu satiksmes negadījumos), kā arī augsts traumatisms – aptuveni 60 procenti zēnu un 55 procenti meiteņu gada laikā vismaz reizi apmeklē ārstus gūto traumu dēļ.

Aicināti novērtēt savu veselības stāvokli kopumā (arī ārpus skolas), nogurumu uzrāda jau 60 procenti bērnu un 16 procenti bieži vai vienmēr jūtas slimi un neveseli.

Pētījuma dati norāda uz to, ka ir būtiski sabiedrībā veicināt diskusiju par to, cik svarīga mūsdienu sabiedrībā ir bērna labsajūta skolā un ģimenē, kopā pavadītais laiks un nedalīta uzmanība bērna vajadzībām. Būtu vērts izvērtēt, vai tiekšanās pēc materiālās labklājības un formāliem sasniegumiem (tostarp izglītībā) ir vērtīgākais, ko varam darīt savu bērnu labā. Jo ne vienmēr starp rādītājiem it pozitīva korelācija, proti – augstāki formālie sasniegumi var korelēt ar zemāku apmierinātību ar dzīvi un sliktāku savas ikdienas dzīves un sajūtu pašnovērtējumu, norāda pētījuma autori.

Un visbeidzot – ir pēdējais laiks bērnu un ģimeņu jomas politikai iekļaut daudz plašāku jautājumu loku nekā tikai dzimstības veicināšanu un demogrāfiskos aspektus, tā uzskata pētījuma autori. Sabiedrības ilgtspējai ļoti būtiski ir jautājumi par bērnu pilnvērtīgai attīstībai atbilstošas vides un apstākļu nodrošināšanu. Tas iekļauj jautājumus gan par vecāku iespējām un prasmēm bērnu audzināšanā, gan izglītības kvalitāti, gan arī tādus visaptverošus jautājumus kā nevienlīdzība sabiedrībā un sabiedrības cilvēkkapitāla attīstība.

Pētījumu "Bērnu labsajūta Baltijas valstīs" veica Latvijas Bērnu labklājības tīkls sadarbībā ar NVO partneriem "Ziburio Fondas"(Lighthouse Foundation Lithuania) no Lietuvas, "Lapse Huvikaitse Koda" (Child Advocacy Chamber) no Igaunijas un "Stiftelsen Fyrljuset" no Zviedrijas, kopīgi īstenojot projektu "Bērnu labsajūta Baltijas valstīs".

Latvijas Bērnu Labklājības tīkls ir 2014. gada 11. novembrī nodibināta sabiedriska organizācija, kuras galvenais mērķis ir veicināt bērnu labklājību un labsajūtu Latvijā, tai skaitā bērnu interešu aizstāvību un līdzdalību. Tīkls apvieno nevalstiskās organizācijas un fiziskas personas, kas darbojas izglītības, veselības, sociālajā un/vai bērnu interešu aizstāvības jomās, tostarp tādas Latvijā zināmas organizācijas kā nodibinājums "Centrs Dardedze", Latvijas Bērnu fonds, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija, biedrība "Glābiet bērnus", Latvijas Audžuģimeņu biedrība, Profesionālo audžuģimeņu apvienība "Terēze", Resursu centrs sievietēm "Marta" u.c.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!