Foto: Shutterstock
Bērnu un viņu draugu ierakstu nepiemērota komentēšana, dalīšanās ar viltus ziņām, pārlieku bieža ierakstu veikšana jeb tā saucamā "spamošana" – tās ir dažas lietas, kā vecāki, paši neapzinoties, var likt bērnam justies neērti vai nostādīt viņu nepatīkamā situācijā draugu priekšā. Pētījums atklāj – katrs ceturtais jaunietis ir nobažījies, ka vecāki sociālajos tīklos viņu varētu nostādīt neērtā situācijā. Vienlaikus – gandrīz 80 procenti priecājas, ka viņu vecāki lieto sociālos medijus.

"Tele2" ar pētījumu aģentūru "Norstat" veicis Latvijā pirmo pētījumu, lai skaidrotu, kā vecāku klātbūtne sociālajos tīklos ietekmē viņu bērnus. Pētījums atklāj, katrs piektais bērns pats ir bijis liecinieks situācijai, kurā sociālajos tīklos kādu viņam zināmu cilvēku vecāki vai vecvecāki nostādījuši neērtā situācijā. Katrs desmitais jaunietis atzīstas – tas noticis arī ar viņu pašu. Arī puse aptaujāto vecāku atklāj – viņi ir domājuši un nedaudz satraucas, ka ar savu uzvedību sociālajos tīklos jaunietim varētu radīt nepatīkamas emocijas vai situācijas.

Iespējamais neuzticēšanās iemesls ir abu paaudžu nesarunāšanās. 60 procentu jauniešu atzīst, ka nav vecākiem skaidrojuši sociālo tīklu uzvedības etiķeti, bet katrs otrais vecāks saka – nav arī to saviem bērniem lūdzis.

"Šobrīd pasaulē abu paaudžu satikšanās sociālajos tīklos radījusi sava veida laikmeta spriedzi un aktualizējusi jautājumus par savstarpējās komunikācijas kultūru. Labā ziņa – mūsu bērni priecājas par vecāku klātbūtni sociālajos medijos un ir gatavi skaidrot to lietošanas kultūru, nereti gan norādot – viņi nezina, kā vislabāk to darīt. Arī vecākā paaudze apstiprina bērnu labo gribu – 42 procenti saka, ka bērni savos skaidrojumos ir pacietīgi," atzīst Tele2 komercdepartamenta direktors Raivo Rosts.

Ģimenes psiholoģijas centra "Līna" psiholoģe Aiga Ukstiņa ikdienā strādā ar pusaudžiem, jauniešiem un viņu vecākiem. Viņa skaidro: "Sociālajos tīklos mums būtu jāievēro līdzīgi principi kā reālajā dzīvē. Piemēram, mēs neiejaucamies sava bērna sarunās ar draugiem, nekomentējam tās no malas un to nevajadzētu darīt arī sociālajos tīklos. Tāpat bērniem būtu svarīgi apzināties sarunāšanās nozīmi ar vecākiem klātienē, lai vecākiem nav jāsāk meklēt atbildes uz saviem jautājumiem sava bērna sociālajos tīklos, radot iespaidu, ka viņu mēģina izspiegot."

Pētījuma laikā, laika posmā no 21. – 24. augustam tika aptaujāti 1016 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18-74 gadiem. Izlase veikta, nodrošinot reprezentativitāti pēc dzimuma, vecuma, reģiona un tautības, vēsta "Tele2" pārstave Lāsma Bundike.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!