Pētniece: lielāks soļu skaits nenozīmē, ka sasniegta vēlamā intensitāte

Pētniece: lielāks soļu skaits nenozīmē, ka sasniegta vēlamā intensitāte
Foto: Shutterstock

Lielāks pieveikto soļu skaits ne vienmēr nozīmē, ka ir sasniegta vēlamā intensitāte, kas nodrošina labvēlīgu ietekmi uz mūsu organismu. Lēni pastaigājoties, sirdsdarbība, elpošana un citas fizioloģiskās funkcijas neizmainās tādā mērā, lai veiktu kādas nozīmīgas pārmaiņas mūsu ķermenī. Līdz ar to ir jārod iespējas nodrošināt, ka bērni kustas un dara to intensīvi.

Lai sacenstos ar mūsdienu viedo tehnoloģiju piedāvātajām spēlītēm, skolotājiem jābūt ļoti radošiem, uzsver Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) zinātniskā pētījuma "Fiziskā aktivitāte un bērnu vispārējais veselības stāvoklis" vadošā pētniece Dace Reihmane.

Miegs ir viens no svarīgākajiem labas pašsajūtas un veselības priekšnoteikumiem gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ikdienā sportojot un kustībā pavadot vairāk laika, ir ne tikai ciešāks miegs, bet arī vieglāk pamosties no rīta – noskaidrots LOK un "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kopprojekta "Sporto visa klase" fizisko aktivitāšu eksperimentā.

Eksperimenta laikā no pagājušā gada novembra līdz šī gada februārim 37 skolēni no Valmieras Pārgaujas sākumskolas 6. klases valkāja LMT piešķirtās "Garmin" sporta viedaproces, kas ik dienas fiksēja dalībnieku fizisko aktivitāti un miegā pavadītās stundas. Eksperimenta dalībnieki arī atbildēja uz aptaujas jautājumiem par saviem gulēšanas, fizisko aktivitāšu un datora lietošanas paradumiem.

Eksperimenta rezultāti liecina – bērni, kuri piedalījās projektā "Sporto visa klase", vidēji dienā sporto 20 minūtes vairāk nekā skolēni no paralēlklases, kuri savā ikdienas ritmā neko nemainīja. "Sporto visa klase" dalībnieki daudz labprātāk izvēlas pavadīt laiku fiziskās aktivitātēs un atzīst: lai gan miegā pavada apmēram tādu pašu – nepietiekamu – stundu skaitu un mostas apmēram vienā laikā kā pārējie, pamosties ir daudz vieglāk un stundu laikā mazāk nāk miegs.

Pētniece: lielāks soļu skaits nenozīmē, ka sasniegta vēlamā intensitāte
Foto: Shutterstock

"Mūsdienu tehnoloģijas var būt lielisks palīgs veselīga dzīvesveida ievērošanai, ja tās pareizi lietojam. Eksperimenta rezultāti rosina domāt par to, kā bērnus pēc iespējas vairāk iesaistīt dažādās aizraujošās sportiskās aktivitātēs, lai mums izaugtu ne tikai sportiska, bet arī veselīga sabiedrība. Laba miega nozīmi ikdienā jūt arī pieaugušie, tāpēc šāds eksperiments var izrādīties interesants ikvienam, izvērtējot savu ikdienas paradumu saistību ar miega un līdz ar to arī dzīves kvalitāti," uzsver LMT prezidents Juris Binde.

Bērniem ieteicamais miega stundu daudzums ir 9–11 stundas, bet vēlamais fizisko aktivitāšu laiks pēc Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām ir vismaz 60 minūtes dienā. Čaklākais sportotājs no eksperimenta dalībniekiem intensīvās fiziskās aktivitātēs pavadījis vidēji divas stundas un 43 minūtes dienā.

Atšķirības starp projekta "Sporto visa klase" dalībnieku un pārējo skolēnu paradumiem vairākās pozīcijās ir salīdzinoši nelielas. Gan starp projekta dalībniekiem, gan viņu skolasbiedriem ir bērni, kuri datoru vai telefonu ekrāniem ik dienas velta vidēji trīs stundas. Vidēji dienā veikto soļu skaits visiem dalībniekiem ir tuvs ieteiktajai normai, tomēr "Sporto visa klase" dalībnieki šo normu nedaudz pārsniedz, kamēr pārējie skolēni – nesasniedz. Arī vidējais miegā pavadīto stundu skaits būtiski neatšķiras – tās ir apmēram astoņas stundas. Taču "Sporto visa klase" dalībnieki intensīvās fiziskās aktivitātēs dienā vidēji pavada par 20 minūtēm vairāk nekā viņu skolasbiedri un labprātāk izvēlas sportot arī ārpus obligātajām nodarbībām. Arī stundu starpbrīžos viņi izvēlas aktīvu laika pavadīšanas veidu.

Pētniece Reihmane atzīst, ka projekts "Sporto visa klase" veicina kustību prieku ne tikai sporta nodarbību laikā, bet arī ārpus tām, kas ir labs pamats, lai bērni arī pieaugušo kārtā saglabātu fiziski aktīvu dzīvesveidu.

Taču pētniece arī piebilst – jo vairāk sporto, jo vairāk tas iepatīkas, kļūstot par paradumu, kas pozitīvi ietekmē skolēnu miega kvalitāti. Lai gan visi eksperimenta dalībnieki guļ vidēji 0,7 stundas mazāk par ieteikto normu, brīvdienās gandrīz puse aptaujāto nepiekopj noteiktu miega režīmu, bet trešdaļa dodas gulēt pēc pusnakts, "Sporto visa klase" dalībnieki biežāk atzīst, ka no rītiem ir viegli pamosties un viņi jūtas labi izgulējušies.

Eksperimenta dalībnieki uzrādījuši arī dažus iespaidīgus rezultātus: visi kopā eksperimenta laikā nostaigājuši 3 489 484 soļus jeb aptuveni 1745 kilometrus (attālums no Rīgas līdz Ķelnei), miegā pavadījuši 2407,11 stundas (aptuveni 100 diennaktis jeb vairāk nekā trīs mēnešus) un sportojuši 23 857 minūtes jeb 16,5 diennaktis.

LOK iniciatīva "Sporto visa klase" notiek jau ceturto gadu, un tā piesaistījusi jau 5240 dalībnieku no 233 klasēm visā Latvijā. Valmieras Pārgaujas sākumskola ir viena no šī projekta aktīvākajām mācību iestādēm, tādēļ eksperimenta dalībnieki tika izraudzīti no šīs skolas. Projekta laikā tā dalībnieku klases papildus mācību programmā iekļautajām divām sporta nodarbībām ik nedēļu aizvada trīs fakultatīvās sporta stundas.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!