Rīga grib uzņemšanā pirmajā klasē priekšroku dot septiņgadniekiem; VARAM vēl vērtē ideju  (1)

Rīgas dome grozījumus saistošajos noteikumos par kārtību, kādā reģistrējami iesniegumi par bērna uzņemšanu 1. klasē Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs, pieņēma šā gada 24. janvārī, tomēr tie vēl nav stājušies spēkā, jo tiek gaidīts atzinums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Aptaujājot pāris lielo pilsētu Izglītības pārvalžu vadītājus, jāsecina, ka Rīga ar šādu ieceri ir visus gana pārsteigusi. Citās pilsētās priviliģēto pa konkrētām vecuma grupām nav, un tiek norādīts, ka nedrīkstētu ierobežot kāda spējīga un labi attīstīta sešus gadus veca bērna iespējas doties uz skolu.

Kā informēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Indra Vilde, bērnu reģistrācijā pirmajai klasei tiks ieviestas izmaiņas. Piemēram, tiek plānots, ka prioritāte, komplektējot pirmo klasi, ja iesniegumu ir daudz, būs bērniem, kuriem septiņi gadi aprit tekošajā kalendārajā gadā, nevis nākamajā gadā. Tiem, kas vēlas skolā doties agrāk – sešu gadu vecumā – nāksies gaidīt, vai ir pieejamas brīvas vietas, vai nē.

Vilde apliecināja, ka šādu gadījumu, kad septiņus gadus vecie paliek ārpus rindas uz mācībām 1. klasē, nav bijis daudz, bet tomēr šādas situācijas ik pa laikam piedzīvotas. Galvenokārt šis jautājums ir aktuāls tā dēvētajās prestižajās skolās, kurās veidojas rindas, lai bērni varētu sākt mācības. Tādēļ grozījumi noteikumos izstrādāti, lai šādus gadījumus izslēgtu. Vilde arī norādīja, ka Izglītības likums nosaka – ja vecāki vēlas un ir saņemta ģimenes ārsta izziņa, ka bērns sešos gados ir gatavs sākt skolas gaitas, tad to varēs darīt, bet tikai pēc tam, kad 1. klasē tiks uzņemti visi septiņus gadus vecie bērni. Ja brīvas vietas vēl būs, mācības varēs sākt arī tām gatavie sešgadnieki.

Saistošo noteikumu grozījumos arī iekļauta izmaiņa, kas paredz, ka skolas, veicot skolēnu komplektēšanu nākamajam mācību gadam, sarakstu ir izveidojušas jau līdz 15. maijam un, sākot ar šo datumu, nosūta vēstuli vecākiem, lai informētu, vai bērns ir vai nav uzņemts izglītības iestādē. Lai informācijas aprite starp skolu un bērnu vecākiem būtu operatīvāka, vēstuli no skolas vecāki var saņemt elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, vai arī ierakstītu sūtījumu pa pastu, kā tas bijis līdz šim. Ja vecāki vēlas saņemt vēstuli elektroniski, tad iesniegumā skolai jānorāda sava e-pasta adrese, pretējā gadījumā vēstule tiks nosūtīta pa pastu.

Tā kā Rīgā regulāri tiek realizēts skolu pilnveides plāns, nodrošinot skolu programmu īstenošanu vairākās ēkās, tad izmaiņas notikušas arī izglītības iestāžu mikrorajonu robežās. Informācija par Rīgas skolu mikrorajoniem pieejama Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) tīmekļa vietnē "E-skola.lv" sadaļā "Iestāžu katalogs".

Minētās izmaiņas stāsies spēkā pēc VARAM atzinuma saņemšanas un publicēšanas "Latvijas Vēstnesī".

VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Jansone apliecināja, ka šā gada 31. janvārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) saņēmusi Rīgas domes saistošos noteikumus. "Mēneša laikā VARAM izvērtēs pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūtīs pašvaldībai attiecīgu atzinumu," tā norādīja Jansone.

Aptaujājot trīs lielo pilsētu Izglītības pārvalžu vadošās amatpersonas, nācās secināt, ka šāds Rīgas pašvaldības lēmums ir radījis neizpratni. Piemēram, Liepājā un Daugavpilī, kur arī tiek sekots aktualitātēm, ko dara citās pašvaldībās, atzina, ka vispār neesot dzirdējuši par šādas iniciatīvas virzīšanu, solot sekot līdzi, kā to vērtēs VARAM.

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka apliecināja, ka viņu pašvaldībā nav nekādu privilēģiju vienai vai otrai vecuma grupai. Protams, arī Daugavpilī ir skolas, par kurām vecāki izrādot īpašu interesi, taču tas ir arī jautājums par to, ka šīs skolas tehnisku iemeslu dēļ nevar izveidot vairāk klašu. Sprindžuka uzsver, ka visās pašvaldības skolu pietiek. "Mēs šādu lietu nepraktizējam. Un mēs arī ļoti rūpīgi ar vecākiem izrunājam, vai bērns ir gatavs uz skolu doties sešu gadu vecumā," norādīja Sprindžuka. Viņa gan tūliņ pat papildināja, ka kopīgā tendence nav bērnus laist skolā sešos gados, tādu bērnu nav daudz.

Sprindžuka uzsver, ka, jā, bērns sešos gados varbūt lasa, raksta, visi izglītojošie parametri atbilst, bet emocionāli viņš vēl nav izaudzis no šī sava bērnības stāsta, viņš vēl grib spēlēties. Katrā ziņā Sprindžuka pateicās par viņai nodotajiem jaunumiem, solot noteikti sekot līdzi VARAM vērtējumam.

Arī Liepājas Izglītības pārvaldes Pedagoģiskās nodaļas vadītāja Auda Ķestere apliecināja, ka Liepājas pusē nekādu privilēģiju attiecīga vecuma bērniem nav. Viņa akcentēja, ka Izglītības likums paredz arī sešus gadus veciem bērniem doties uz skolu, ja to vēlas vecāki, un šādu izvēli par labu esam atzinuši speciālisti, tādēļ noteikt, ka septiņgadniekiem ir priekšroka, šķietot dīvaini. Arī Liepājā esot divas skolas, un pie tām jau no pulksten 4 stāvējuši rindā topošo pirmklasnieku vecāki, bet nu tas viss pagātnē, jo Liepāja pārgājusi uz elektronisko pirmklasnieku reģistrēšanu.

Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza atzina, ka viņiem nav nepieciešams noteikt kādas privilēģijas kādu konkrētu vecumu grupām. Viņa arī atzīmēja tieši to pašu, ko citas kolēģes, ka Izglītības likums ļauj skolu uzsākt arī sešu gadu vecumā, tieši tāpat kā astoņu, un šādu bērnu, kuriem speciālisti iesaka nogaidīt, gadā ir ap 70. Tas tikai pierādot, ka visa prioritāte ir bērns un likums. Ja bērns ir gatavs sešu gadu vecumā doties uz skolu, tad nevajadzētu ierobežot bērna attīstību, uzsver Auza. Viņa apliecina, ka arī Jelgavā ir skolas, kurās kaut kāda sabiedrības daļa mēģina iekārtot savas atvases, taču primārais ir bērns un likums.