Rindā uz pašvaldības bērnudārzu Rīgā gaida aptuveni 1000 bērnu

Rindā uz pašvaldības bērnudārzu Rīgā gaida aptuveni 1000 bērnu
Foto: Shutterstock

Rindā uz pašvaldības bērnudārzu Rīgā gaida aptuveni 1000 bērnu. Rīgā pirmsskolas pakalpojumi patlaban tiek nodrošināti 150 bērnudārzos, tajā skaitā 71 latviešu, 41 gan latviešu, gan mazākumtautību valodās un 38 iestādēs tikai mazākumtautību valodās.

Laika posmā no 2009. līdz 2017. gadam Rīgā ir atvērtas papildu 153 grupas ar latviešu mācību valodu, bet ar krievu mācību valodu – 39 grupas.

Analizējot pirmsskolas programmas pieejamību pašvaldības izglītības iestādēs, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji skaidro, ka ir apkaimes, piemēram, Imanta, Bolderāja, Vecmīlgrāvis, Pļavnieki, kur pirmsskolas programmas apguves iespējas ir nodrošinātas un atsevišķās pirmsskolas izglītības iestādēs ir brīvas vietas.

Vienlaikus pilsētā ir arī apkaimes, piemēram, Skanste, Teika, Zolitūde, Torņakalns, Ziepniekkalns un pilsētas centrs, kur joprojām pieprasījums pēc vietām pārsniedz piedāvājumu. Gandrīz 80 procentus rindu veido ģimenes, kuru bērni ir vecumā no pusotra līdz trim gadiem.

Lai risinātu problēmu, pašvaldība attīstījusi aukļu pakalpojumu un šobrīd 1200 bērniem ir iespēja to izmantot. Katra auklīte var uzņemt līdz pieciem bērniem un pašvaldība šī pakalpojuma nodrošināšanai piešķir līdzfinansējumu 129 eiro mēnesī.

Tāpat tiek nodrošināts līdzfinansējums privātajos bērnudārzos. Pēc departamenta pārstāvju paustās informācijas, ja 2014. gadā pakalpojumu sniedza 114 privātie bērnudārzi, tad šobrīd Rīgas pašvaldība noslēgusi jau 140 sadarbības līgumus.

Pašvaldības līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem no šī gada janvāra ir 231 eiro mēnesī bērniem vecumā no pusotra līdz pieciem gadiem, bet 174 eiro obligātā vecuma (piecus līdz septiņus gadus veciem) bērniem, jo par šī vecuma bērniem tiek piešķirts arī valsts budžeta mērķdotācijas finansējums pedagogu algām un mācību līdzekļu iegādei. Maijā šādu līdzfinansējumu saņēmuši 6503 bērni.

Departamenta ieskatā līdz 2021. gadam samazināt rindā esošo bērnu skaitu būtu iespējams apmēram par 600 vietām. To varētu panākt, turpinot pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanas programmu, izvērtējot iespēju paplašināt vietu skaitu ar piebūvju izbūvi pie esošajām ēkām. Piemēram, Skanstes apkaimē Rīgas 49. un 66. pirmsskolas izglītības iestādēs jau tagad ir iecerēts palielināt grupu skaitu, paplašinot telpas.

Tāpat departaments jaunu pašvaldības bērnudārza izveides iespēju saredz Zolitūdē, kur patlaban atrodas privātskola "Evrika", bet kurai šogad beigsies nomas līgums, kā arī Mežaparkā un Juglas apkaimē, kur tiks būvētas jaunas skolas un līdz ar to – arī pirmsskolas vajadzībām atvēlētas telpas.

Lai risinātu rindu jautājumu, departamenta ieskatā būtu jāturpina palielināt arī pašvaldības līdzfinansējuma summa aukļu pakalpojumam, nodrošinot auklītēm lielākas algas.

Ceturtdien, 5. jūlijā, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā tika skatīts jautājums par bērnudārzu rindām Rīgā.

Rīgas dome Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, kurā tika spriests par bērnudārzu pieejamību, piedalījās arī vairāki vecāki. Viens no atnākušajiem tēviem norādīja, ka pašvaldība rindu jautājumu nav spējusi atrisināt jau vismaz 15 gadus un arī pašreizējās diskusijas neliecina, ka kaut kādi uzlabojumi tuvākajā nākotnē būtu gaidāmi.

"21. gadsimtā es varu atvērt bankas kontu ārzemēs 15 minūšu laikā, bet jūs nespējat atrisināt bērnu rindu jautājumu. Kā tas var būt, ka Rīgā ir gandrīz 1000 pamestu ēku, kuras varētu remontēt un ierīkot tajās bērnudārzus, bet jūs tikai runājat par jaunu celšanu," sacīja uz komitejas sēdi atnākušais tēvs.

Kāda atnākusī māte savukārt pauda, ka "uzzināt reālo bērnu skaitu rindā reizi gadā nav pieņemami". "Man sava ģimenes dzīve ir jāplāno katru dienu, man ir jāsaka darba devējam, kā es strādāšu, man ir jāplāno ģimenes budžets, man galu galā ir jāatbild bērnam, kurš prasa, vai viņš šogad jau varēs iet bērnudārzā, bet jūs gribat šo informāciju mums sniegt tikai reizi gadā," kritiku neslēpa mamma. Viņa un arī citi vecāki pauda neizpratni, kādēļ pašvaldība nevarētu izveidot datubāzes, kur informācija par rindām bērnudārzos tiktu atjaunota regulāri.

Savukārt vēl kāda mamma norādīja, ka 129 eiro līdzfinansējums aukļu pakalpojumam ir vairāk nekā nepietiekams, un ka vecākiem ir nepieciešami reāli risinājumi, nevis ieceres, kas, iespējams, tiks realizētas tikai pēc trim vai četriem gadiem.

Source info

LETA


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!