Foto: PantherMedia/Scanpix
Lai piesakās vecāki, kuriem patīk, ja bērns slikti uzvedas. Laikam jau tādu vai nu nebūs vai būs samērā maz. Taču bieži vien bērnu nepaklausība ir tieši saistīta ar vecāku rīcību. Pietiek vien pārskatīt mammas uzvedību, lai arī bērns savējo mainītu. Psihologi portālā "Ihappymama.ru" min sešus piemērus no vecāku uzvedības, kuri parasti provocē bērnus neklausīt, niķoties un nepildīt vecāku lūgumus.

Izglītības trūkums par bērnu audzināšanu. Tev var šķist, ka ar mūsdienu multfilmām pietiek – ja bērns sarīko histēriju, tu ieslēdz multenīti. Tādā veidā bērns mācās, ka ar kliegšanu var panākt vēlamo. Tādēļ šādas histērijas kļūs arvien biežākas.

Neizpildīti solījumi. Ja vecāki mētājas ar vārdiem un neizpilda solīto, arī bērns to uztver kā labu piemēru. Bez tam, viņš mācās, ka mammas vārdiem nav nekādas nozīmes, tātad, tos var ignorēt.

Biedēšana. Lai cik tas nebūtu paradoksāli, taču eksperimentos ir pierādīts, ka bērni, kuriem ir izteikti draudi par sodīšanu, ja neteiks patiesību, ir daudz vairāk tendēti uz melošanu. Tādēļ biedēšana un draudi diezin vai palīdzēs panākt vecākiem vēlamo uzvedību. Tieši pretēji.

Kliegšana. Izmantojot kliegšanu kā pamatmetodi bērna uzmanības pievēršanai un ietekmēšanai, vecāki riskē sabojāt attiecības ar viņiem. Savukārt uzticamu un mīļu attiecību neesamība starp vecākiem un bērnu nekādi labvēlīgi neietekmēs viņa paklausību.

Fiziski sodi. Bērni, kurus sit, aug agresīvi, ir noslēgti, un viņiem bieži tiek novērota zema pašcieņa. Viņi nemācās pieņemamu uzvedību, bet gan vienu galveno noteikumu: vēlamo panākt var tikai ar spēka palīdzību.

Smiekli kā atbilde uz sliktu uzvedību. Tā tu bērnam liksi apjukt. Viņš var izlemt, ja reiz mamma smaida, tātad viss ir normāli un var turpināt darīt iesākto. Tikai pēc tam mammas aizliegumi kļūst bērnam nesaprotami. Kāpēc pēkšņi nevar, ja vēl pirms pāris minūtēm mamma smējās…

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!