2017. gadā Latvijā piedzima 20 828 bērni. Gandrīz pusei (46,6 procentiem) jeb 9 703 bērnu mātēm bija augstākā izglītība (2016. gadā – 46 procentiem), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pirmo reizi sagatavotie dati par 2016. un 2017. gadā Latvijā dzimušajiem bērniem pēc mātes izglītības līmeņa.
7 229 jeb 34,7 procentiem jaundzimušo mātēm bija vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība (2016. gadā – 34,5 procentiem) un 2 775 jeb 13,3 procentiem – pamatizglītība vai zemāka izglītība (2016. gadā – 14,1 procentam).
"Lai labāk izprastu valstī notiekošos demogrāfiskos procesus, svarīgi tos analizēt ne tikai skatījumā pēc demogrāfiskajām pazīmēm, bet arī pēc sociālajām, kur būtiska loma ir izglītības līmenim," atzīmē CSP Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula. Salīdzinājumam – Igaunijā 2017. gadā 49,5 procentiem dzimušo mātēm bija augstākā izglītība un 12,6 procentiem pamatizglītība vai zemāka. Savukārt Lietuva šādus statistikas datus nepublicē.
Sievietēm ar augstāko izglītības līmeni* bērni dzimst izteikti vēlāk – 37,9 procentiem bērnu piedzima 30–34 gadu vecumā (2016. gadā – 37,8 procentiem), 32,7 procentiem bērnu 25–29 gados (2016. gadā – 34,6 procentiem). Sievietēm ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni 27,7 procenti bērnu piedzima 20–24 gadu vecumā (2016. gadā – 28,9 procenti), 17,5 procenti mazuļu 15–19 gados (2016. gadā – 17,4 procenti).
* Personas, kurām ir akadēmiskā izglītība, pirmā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vai doktora grāds (starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas līmeņi 5, 6, 7, 8).
Skatoties pēc bērna dzimšanas secības, pērn vairāk nekā 40 procentiem pirmo, otro un trešo bērnu piedzima sievietēm ar augstāko izglītību un tikai 25,7 procenti bija ceturtie un pēc secības nākamie bērni, norāda CSP Komunikācijas daļā.
Gandrīz identiski šie rādītāji bija arī gadu iepriekš. 32,4 procenti ceturto un nākamo bērnu pērn piedzima sievietēm ar vispārējo vidējo vai vidējo profesionālo izglītību (2016. gadā 36,1 procents), bet 35 procenti – sievietēm ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni (2016. gadā 33,1 procents).
Pieņemot, ka izglītotākas sievietes parasti ir liberālākas savos uzskatos, tostarp attiecībā uz laulības slēgšanu, to skatījums varētu būt brīvāks arī attiecībā uz bērna piedzimšanu ārpus laulības. Tomēr dati rāda pretējo, akcentē CSP.
Ja kopumā 2017. gadā 12 420 jeb 59,6 procenti bērnu piedzima laulībā, tad sievietēm ar augstāko izglītību šis rādītājs bija 72,9 procenti, bet sievietēm ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni – tikai 31,7 procenti (2016. gadā attiecīgi 72,6 ptrocenti un 31 procents).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
