Kas ir centra klientes

Sistas, pazemotas un izmantotas: sieviešu stāsti no krīzes centra
Foto: Publicitātes foto

Margita Kalniņa-Laksa apliecina, ka centra klientu skaits arvien pieaug un ģimenes krīžu cēloņi dažādojas, kas liecina gan par problēmas dziļumu sabiedrībā, gan arī to, ka arvien vairāk cilvēku uzzina par šādu iespēju. Kopumā 10 gados palīdzība sniegta aptuveni 600 cilvēkiem.

Kad viesojos centrā, tur pagaidu mājvietu jeb drošības saliņu bija radušas septiņas dažādu tautību sievietes, tostarp viena mamma ar mazuli, kura Latvijā ieceļojusi no trešajām valstīm. Dažas mammas centrā dzīvo ar diviem, dažas ar vienu bērnu, turklāt dažādu vecumu – no vienas nedēļas līdz pat pusaudžu vecumam. Visaktīvākie ir brālis ar māsu, kuriem gadu starpība ir ļoti maza, abi pat vēl kārtīgi nerunā, bet vadītājai ik pa brīdim atskrien un paziņo: "Zvana pie durvīm!". Šie bērniņi, pēc Margitas stāstītā, drīz ar mammu došoties patstāvīgā dzīvē, esot atrasts dzīvoklītis.

Viņas, sievietes, kuras meklējušas un atradušas patvērumu "Mīlgrāvī", bieži ir vardarbības, cilvēktirdzniecības upuri, no saimnieka mājām izliktas un palikušas bez pajumtes. Krīzes centrā nenonāk izglītotas, bet, iespējams, no vardarbības cietušās, viņām ir citas iespējas atrast palīdzību. Šajā centrā, pēc vadītājas teiktā, lielākajai daļai sieviešu ir plašs spektrs ar smagām slimībām, tostarp HIV, izglītības līmenis ir ļoti zems. Pirms ierašanās centrā sievietēm tiek lūgta izziņa par to, ka viņas neslimo ar tuberkulozi, par pārējām slimībām īpašas izziņas netiek prasītas, jo tās nevar iegūt ikdienas komunicēšanās ceļā.

Margita stāsta, ka ir gadījumi, kad sievietes ieradušās tik sasistas, ka visa seja zila, sapampusi. Bieži vien sievietes cieš no partnera vardarbības, baidās vērsties policijā, jo varmāka taču draud. "Ja viņas zina, ka šeit neviens viņas nevar aizsniegt, tad ir daudz drošāk. Pirmajā laikā ar sievietēm strādā psihologs, lai stabilizētu viņu emocionālo stāvokli, bet pēc tam jau sociālais darbinieks sāk risināt konkrēto problēmu, katrai no klientēm nosakot savu uzdevumu, kas un cik ilgā laikā jāpaveic. Vai tie ir kādi dokumenti, kas jānokārto, uzturlīdzekļu piedzīšana, vai jāpalīdz šķiršanās procesā, jāiesniedz policijā iesniegums par fizisku vardarbību, jāatrod dzīvoklis… katrai jau sava situācija. Ja gadījums nopietnāks, iesaistām policiju un tiesu," skaidro Margita.

Pietiekami daudz sieviešu krīzes centrā nonāk jau grūtniecības laikā. Arī viņām šeit ir iespēja patverties, tad tiek palīdzēts sagatavoties dzemdībām, sagaidīt mazuli, atgūties un domāt, kā risināt problēmu. Galvenais, par ko cīnās šajā krīzes centrā, – lai mātes netiktu šķirtas no bērniem.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!