Sistēma emocionāli 'kastrē' vīriešus: daudzbērnu tēvs kritizē pastāvošo matriarhāta kārtību
Foto: Shutterstock

Andris ir trīs bērnu tēvs, uzņēmējs, kurš nodarbina padsmit darbinieku un katru rītu mostas ar izaicinājumu – atgūt savus bērnus. Viņš ir oficiāli šķīries un jau aptuveni trīsarpus gadus cīnās, lai divi no viņa bērniem pastāvīgi dzīvotu pie viņa.

Lai sargātu nevis vecākus, bet bērnus, neminēsim nedz īsto tēva, nedz bērnu, nedz viņu mātes vārdu. Ģimene, kurā radušās šādas problēmas, dzīvo ārpus Rīgas, bet ar tēti, kurš vēlējās aktualizēt problēmu, tiekos kādā birojā pašā Rīgas centrā.

Cīnoties par savām tēva tiesībām, Andris ir apzinājis, viņaprāt, vairākas nepilnības sistēmā – ir robi likumdošanā un pastāv būtiskas problēmas bāriņtiesas darbā, kas būtu jāmaina. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pēdējos gados tik daudz sabiedrībā tiek runāts par tēva lomas nozīmi bērna audzināšanā, bet, kā uzsver Andris, nereti tie ir tikai tukši vārdi, jo tad, kad jautājums nonāk līdz tiesas zālei, tēva tiesības uz bērnu aprūpi šķiet kā neaizsniedzama klints mala.

Par to, vai būtu nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, kuras akcentē uzņēmējs un tēvs, viedokļus sniedz gan bāriņtiesa, gan juriste, kura ikdienā strādā tieši ar ģimenes tiesībām, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāve.

"Kad iepazinos ar savu jaunāko divu bērnu māti, šķita, ka mums ir līdzīgas intereses, taču visai ātri sapratām, ka esam divi pilnībā pretēji cilvēki. Tā kā jau kopdzīves laikā nereti pašķīrāmies, tad šoreiz, kad nolēmām par oficiālu šķiršanos, nebija praktisku problēmu, bet samilza jautājums par bērniem," stāsta Andris.

Viņš norāda, ka vieni paši tiek galā, citiem nākas iesaistīt šīs lietas risināšanā trešās personas, piemēram, bāriņtiesu, ja vecāki savstarpēji nevar vienoties. Bāriņtiesas uzdevums ir sniegt objektīvu izvērtējumu un atzinumu, kā bērniem labāk. "Es to respektēju. Līdz brīdim, kad sapratu, ka uzticēties bāriņtiesas objektīvam vērtējumam nav iespējams. Diemžēl nu jau trīs gadus ilgst periods, kad cīnos par saviem bērniem. Ja pirmajā gadā vēl domāju, ka pats esmu nepareizi ko darījis vai nepietiekami sagatavojies, vai varbūt bāriņtiesa ir kaut ko pārpratusi, tad tagad jau man pašam ir savs redzējums par šo sistēmu, ar nožēlu secinot, ka bāriņtiesa ir ļoti subjektīva un ietekmējama institūcija, kas bieži vadās pēc dažādām interesēm, izņemot bērnu," saka Andris. "Jāatzīmē, ka šos apgalvojumus nevar vispārināt, jo pieņemu, ka ir arī pozitīvi piemēri un godprātīgi bāriņtiesu darbinieki, kuri savu darbu dara ar vistīrāko sirdsapziņu," turpina uzņēmējs.

Tā ir emocionāla kastrēšana – no vīrieša pāri vairs nekas nepaliek – tikai sēklinieki un kuņģis, piedodiet, bet šādu teicienu kaut kur dzirdēju, un tas ir ļoti patiess. Andris

Andrim ir 15 gadus vecs bērns no pirmajām attiecībām un divi no šķirtās sievas – astoņus un piecus gadus veci (dzimumu neminēsim). "Es gribēju, lai bērni dzīvo pie manis, lai viņiem nebūtu jāmaina jau ierastā vide, savas mājas. Mūsu šķiršanās jau tā bija trauma, tomēr tiesa lēma, ka bērni dzīvos pie mammas. Vairākkārt pārsūdzēju tiesas lēmumu, bet tiesa tikai formāli ņēma vērā bāriņtiesas ieteikumu – bērniem pastāvīgi jādzīvo pie mammas. Diemžēl tiesa pēc būtības šo bāriņtiesas atzinumu nemaz nevērtē. Akli uzticas tajā paustajam, bāriņtiesai atstājot ārkārtīgi lielas pilnvaras lemt par iesaistīto dzīvi," uzsver Andris.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!