Skolotājs Edgars Bajaruns: ja bērnos investēsim, viņus līdz kosmosam var aizvest
Foto: Privātais arhīvs

Gribam to vai ne, bet tehnoloģijas ir mūsu nākotne, un bērniem ir jāļauj pamēģināt, ko tas nozīmē. Visi bērni ir spējīgi, un, ja viņos investēsim, kaut līdz kosmosam viņus var aizvest, ir pārliecināts Siguldas pilsētas vidusskolas skolotājs Edgars Bajaruns, kurš pats audzis pedagogu ģimenē un nekad nebija domājis, ka strādās par skolotāju. Bet, kā mēdz teikt, nekad nesaki nekad, un nu Edgars jau septīto mācību gadu stāv skolēnu priekšā, cenšoties viņus ieinteresēt tehnoloģijās. Turklāt pēc pamatizglītības viņš ir filozofs, kurš uzskata – galvenais ir darīt lietas ar prieku. Kāpēc tas ir svarīgi, to intervijā atklāj skolotājs.

Solis skolas virzienā

Kā Edgars nonāca līdz skolai? Viņš bija atgriezies no studijām ārzemēs un aktīvi darbojās nevalstiskajās organizācijās. "Bija viena konference, kuras organizēšanā darbojās viena mana paziņa, kura paralēli bija arī "Iespējamā misijā". Smejoties aicināja mani, vai es izturēšu atlasi. Man nekad nav bijusi tāda baigā doma strādāt skolā, ņemot arī vērā, ka abi mani vecāki ir bijuši pedagogi. Nav bijis tā, ka es mērķētu kļūt par skolotāju. Sāku izturēt vienu, tad otru, trešo atlases kārtu, un tad jau sāka kļūt interesantāk. Satiku misijā iesaistītos cilvēkus, arī ideja man patika, redzējums. Idejiski nebija tādu baigo šaubu… Pirmā reālā pieredze bija "Iespējamās misijas" vasaras skolā Liepājā, un tas arī bija tas moments, kad uzķēru – ir interesanti. Ir aizraujoši, un tu redzi, ka bērniem tas noder, ka var palīdzēt. Manī pamodās humanitārais gars, tā es arī tur paliku," par skolotāja gaitu sākšanu stāsta Edgars.

Edgara un komandas lielais darba rezultāts – trīs jauni mācību priekšmeti

Ko izdevies īstenot šo septiņu gadu laikā?

"Vislielākās pārmaiņas notikušas tieši šogad, bet tās nākušas pakāpeniski, lēnām, ar izpratni par sistēmu. Sākumā vajadzēja iedzīvoties skolas vidē, nevar jau tā – aiz manis kaut plūdi, līdz ar to tas ir tāds pakāpenisks, mērķtiecīgāks process. Sāku ar pārmaiņu iniciatīvu, kas ir viens no posmiem "Iespējamā misijā", kas ir jāveic. Tā bija cita veida pieredze bērniem par projektu nedēļu. Pirmajā gadā vecākiem aizsūtīju plānu bērniem par to, ko vajag un kā tas varētu izskatīties, un tad cilvēki bija tādā mērenā šokā. Bieži vien projekta nedēļa daudzkur ir kā tāds ekstra brīvlaiks, bet es aizsūtu plānu, ka 6. klases skolēniem projektu nedēļā darbs sāksies pulksten 8 un beigsies pulksten 14, tas bija tāds mērens pārsteigums. Un šis arī bija tas solis virzībā uz tehnoloģiju mērķtiecīgu pielietošanu – telpisko modelēšanu un tādām lietām. Tad arī bērniem radās lielāka interese. Jau ar nākamo gadu, kad sāku ieviest pārmaiņu iniciatīvu, šo procesu izvērtām jau lielākā mērogā. Tajā iesaistās visi skolotāji, skolēni plāno savus projekta darbus, izvēlas tēmu, tad ir projekta darbu izstāde, skolēni uzstājas un prezentē savus darbus žūrijai. Tas viss ir iedalīts 7–9 sekcijās, kā kuru gadu – atkarībā no projektu skaita.

Mēs aicinām cilvēkus no ārpuses nākt vērtēt skolēnu darbus. Tad viņi beigās saņem diezgan vispusīgu atgriezenisko saiti par to, ko viņi ir izdarījuši, un viens no mērķiem ir, ka viņi rada lietas, produktu, gatavo risinājumu, veido to stāstu. Tas bija pirmais solis, un tas pakāpeniski attīstījās. Paralēli es strādāju Siguldas novada jaunatnes centrā, vadot elektronikas un mehatronikas pulciņus, kas, manuprāt, ir viena no nozarēm – ja mēs gribam savu "Nokia", tad mums mērķtiecīgi jāinvestē, lai bērniem būtu prasmes taisīt robotus un izmantot lietu internetu.

Tas viss vainagojās ar to, ka mēs šogad 10. klasē atvērām izvēles programmas, kur skolēni zināmā mērā var nedaudz specializēties. Viens virziens ir radošo industriju klase, ko īstenojam ar sadarbības partneriem. Kopā esam apstiprinājuši četrus jaunus mācību priekšmetu standartus, saskaņojot tos ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu, un iekļāvuši mācību programmā. Viens no tiem ir laikmetīgās kultūras analīze, kas bērniem paaugstina kultūras izpratni sociālo jomu radošo industriju virzienā. Savukārt otrs virziens ir robotu tehnoloģiju klase, kur lielā vīzija ir tāda, ka skolēni trīs gados iziet cauri pilnam ciklam, sākot no elektronikas un lietu radīšanas, industriālā dizaina līdz biznesam, jaunuzņēmumam.

Skolotājs Edgars Bajaruns: ja bērnos investēsim, viņus līdz kosmosam var aizvest
Foto: Privātais arhīvs

Mums ir trīs priekšmeti – elektronika, specifiski pielāgota, ar uzsvaru uz programmēšanu un mikrokontrolieru vadīšanu. Pirmais gads vairāk ir par pamatiem, darbu ar sensoriem, lodēšanas lietas. Skolēni lietas prot praktiski izdarīt un saprot pamatus, apgūst lielākus programmēšanas gabalus. Savukārt otrajā gadā uzsvars ir uz mehatroniku, uz lietu internetu, nedaudz modernākām lietām. Trešais gads ir vairāk par uzņēmējdarbību, ekonomisko perspektīvu, kur skolēni saprot, ko grib izdarīt, saprot, kā darbojas tirgus, kur skata skolēnu uzņēmumu aspektu.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!