Spēt lasīt pēc acīm un paveikt lielus darbus bez pompa – Dzemdību nama anestēzijas māsa Inga Minkeviča
Foto: Privātais arhīvs

Kurš gan sevišķi ievēro un atceras tos mazos, zaļos cilvēciņus, kuri rosījušies ap dzemdētāju, pirms pasaulē nācis ilgi gaidītais mazulis? Jā, diemžēl maz ir sieviešu, kuras ar labu vārdu un šķietami vienkāršo vārdiņu "paldies" pateiktos tām medicīnas māsām, kuras veic lielus darbus, bet ir samērā nemanāmas. Gluži kā tādi labie gariņi. Un kādēļ mazie, zaļie cilvēciņi? Tādēļ, ka tādā krāsā ir māsas tērps.

12. maijā ir Starptautiskā māsu diena, tādēļ piedāvājam iepazīties ar Ingu Minkeviču, kura trešo gadu strādā Rīgas Dzemdību namā par anestēzijas māsu, ar savu darbu palīdzot nākt pasaulē tūkstošiem mazuļu.

Ingas "klientu" lokā pārsvarā ir tā dēvētās ķeizarmammas – gan plānveida, gan akūtās. Kad pirms pieciem gadiem Dzemdību namā laida pasaulē savu dēliņu Rihardu, Inga nevarējusi pat iedomāties, ka liktenis pavērsies tā, ka pati reiz strādās šajā iestādē. Bet dzīvē notiek dažādas interesantas lietas, arī ar Ingu, kura patiesībā sāka mācīties grāmatvedību, un medicīna bija tikai bērnības sapnis, kad ar kaimiņu bērniem spēlējās "dakteros", viens otram līmējot klāt augu lapiņas un "operējot".

Ar fiziku un ķīmiju uz "jūs"; sapnis par ķirurga profesiju

Inga jau kopš bērnības neapzināti tiekusies pretim darbam medicīnas jomā. Tiesa, toreiz tas bija pa jokam, ar kaimiņu bērniem pagalmā spēlējoties "dakteros", – ārstēja, operēja, izmantojot dabā pieejamos augus. "Improvizējām traumas, operējām un ārstējām ar lapiņām, nu, kā jau bērni. Bet vispār – jā, bērnībā es it kā apzinājos, ka būšu medicīnā, tā man ir tuva," atzīst māsa.


Inga gribējusi būt ķirurgs, taču, tā kā skolā viņai īpaši nepadevās nedz fizika, nedz ķīmija, sapratusi, ka šis sapnis nerealizēsies. Un tomēr Inga ir kārtējais pierādījums – ja ne sapņa absolūtu piepildījumu, tad vismaz daļu tā vari sasniegt, ja vien ļaujies savām interesēm, esi drosmīgs kaut ko dzīvē mainīt. Patiesībā Inga ir ārsta palīgs, bet strādā par medicīnas māsu ar specializāciju anestēzijā.

Bet visa sākums ir grāmatvedības studijas, kur viņa iepazinusies ar savu topošo vīru, kura mamma savukārt strādāja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. "Kā jau studentam, gribējās kādu papildu darbiņu, lai būtu sava naudiņa un varētu atvieglot dzīvi saviem vecākiem. Pajautāju, vai nav kāds darbiņš, ko varētu pastrādāt. Tā es sāku strādāt kā māsas palīgs šajā slimnīcā," par pirmajiem soļiem "īstajā" medicīnā stāsta Inga. Pēc diviem trim māsu palīga darbā nostrādātiem mēnešiem Inga sapratusi, ka nevēlas savu dzīvi saistīt ar skaitļiem, un pametusi iesāktās grāmatvedības studijas. "Laikam ejot, pēc pirmā bērniņa piedzimšanas, domāju – vai tad es visu mūžu būšu māsas palīgs? Gribas kaut ko vairāk, jo īpaši, ja redzi, kā strādā traumatoloģijas un ortopēdijas māsas. Es sapratu, ka arī vēlos tik padziļināti iesaistīties cilvēku, pacientu aprūpē. Tāpēc sāku studēt Rīgas 1. medicīnas koledžā," stāsta Inga.

Mācības arī izvērtās visai interesanti, jo Inga vēlējusies stāties māsu kursā, bet tajā brīdī vairs nav bijis brīvu vietu, iespēja mācīties bija vien par ārsta palīgu. "Bija doma, ka sākšu kā ārsta palīgs un jebkurā brīdī, kad sāksies studentu sijāšana, man būs vieta pie māsām. Taču, kad šāds brīdis pienāca, jau tā biju pieradusi pie saviem kursa biedriem, ka vairs negribēju nekur iet. Un tā tas arī palika – pirmā nopietnā pamatizglītība man bija – ārsta palīgs," stāsta Inga, kura sākusi strādāt par traumatoloģijas un ortopēdijas māsu.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!