Tev jau pēc 30, bet vecāki turpina tevi audzināt: iemesli un pareizā rīcība  (2)

Psiholoģe un biznesa trenere Natālija Ermišina portālam "Letidor" stāsta pat patiesajiem iemesliem šādai vecāku uzvedībai un ko darīt pieaugušajam bērnam, lai saglabātu personīgo mieru un vienlaikus labas attiecības ar māti un tēvu.

"Šī frizūra tev nepiestāv!", "Mūžīgi tu visu dari ne tā!", "Fotogrāfs – tas ir labi, bet kad tu sev normālu darbu atradīsi?"– pastāvīgu vecāku kritiku savā virzienā dzird vairums no mums. Un ļoti reti izdodas adekvāti uz to reaģēt. Kas gan notiek, kad vecāki aizrāda saviem pieaugušajiem bērniem? Viņi cenšas parādīt savu svarīgumu un kompetenci. Viņi it kā ieņem skolotāja pozīciju. Bet savus 30-40 gadus vecos dēlus un meitas joprojām uzskata par nesaprātīgiem bērniem. Ja pieaugušie bērni nespēj adekvāti atbildēt šai vecāku kritikai, bet tikai rājas vai apvainojas, tad viņi patiešām ieņem maza bērna pozīciju.

Kāpēc gan tā notiek? Vecāki savus pieaugušos bērnus kritizē četru iemeslu dēļ, un tos nosauc psiholoģe.

Savu trauksmi, bailes, nepārliecību par sevi un savu nākotni vecāki cenšas paslēpt zem "eksperta" maskas.

Tādēļ, ja vecāki pastāvīgi ir neapmierināti ar tevi bez jebkāda iemesla, tad jautājums nav par tevi, bet gan tavu vecāku emocionālo stāvokli.

Iespējams, tādā veidā māte vai tēvs izsaka savu mīlestību pret tevi un bailes par tavu nākotni.

Kad bērniem parādās personīgā dzīve, vecāki var sajusties vientuļi, viņiem parādās tāda kā tukšuma sajūta. Daži no viņiem vienkārši nezina, kur novirzīt savu enerģiju.

Tevi kritizējot, viņi tikai vēlas dzirdēt pateicību un iegūt kādu devu uzmanības.

Mēdz būt situācijas, kad vecāki bērnu vietā dara visu, cenšas pasargāt no visām problēmām. Tā rezultātā bērni izaug infantili un bezatbildīgi. Un vecāki kritizē, lai vismaz kaut kā palīdzētu savai nesaprātīgajai atvasei tikt galā ar sarežģītām situācijām.

Bet patiesībā šī ir kārtējā maldīšanās – nav jārisina svešas problēmas, bet bērniem beidzot ir jāļauj būt patstāvīgiem.

Ir pieņemts visu un visus kritizēt. Neraugoties uz to, ka mums apkārt ir tik daudz kā lieliska, mēs vienmēr atrodam, kur piesieties. Kādam kritika ir veids, kā atbrīvoties no stresa, izlādēt savas dusmas pēc smagas darba dienas. Bet kādam – vienkārši maniere sarunai.

Ja tev šķiet, ka vecāki par kaut ko ir neapmierināti katru dienu, iespējams, viņiem vienkārši ir garlaicīgi, un viņi nezina, kur likt savu enerģiju.

Pamēģini viņiem atrast kādu interesantu nodarbi, hobiju, paplašināt paziņu loku.

Tu esi pieaudzis cilvēks. Un tikai tu lem, kā tieši rīkoties, ar ko dzīvē nodarboties, kā audzināt savus bērnus un veidot attiecības ar savu otro pusīti. Protams, uzklausīt vecāku viedokli tu vari. Bet sekot viņu padomiem – nav obligāti.

Vecāki arī ir cilvēki. Ar saviem trūkumiem un vājībām. Dažreiz viņus vajag pažēlot, dažreiz ar viņiem ir jāparunā, dažreiz – jāuzjautrina. Un pats galvenais – neturēt uz viņiem ļaunu prātu, piedot. Jo bieži mēdz būt tā, ka cilvēki vienkārši neprot pareizi izrādīt savu mīlestību. Viņi nezina, kā pateikt par savām jūtām, baidās lieku reizi apskaut vai noskūpstīt. Viņi domā, ka tad, kad kritizē, tad tā arī parāda savu mīlestību tev.

Vecākiem uz tevi ir ietekme. Un kaut kādi viņu vārdi var tevi ievainot. Tas ir jebkuru tuvu attiecību "blakusefekts". Noliegt šo faktu nav vērts, labāk to atzīt un atrast optimālo stratēģiju, kā komunicēt ar vecākiem.

Sarunājies ar viņiem nevis no bērna, bet pieaugušā pozīcijas. Neiesaisties cīņās, nepacel balsi. Sarunas laikā uzvedies mierīgi un cienīgi. Un tad viņi sajutīs, ka tu patiešām esi pieaudzis un viņi var vairs par tevi neuztraukties.