Video: Bērns apdedzinājies – riski un pirmā palīdzība

Bērnu traumatisms Latvijā ir ļoti augsts. Turklāt lielāko daļu traumu bērni gūst tieši mājās, kur patiesībā viņiem vajadzētu saņemt vislielāko drošību.

Traumas ir dažādas, bet šoreiz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas piedāvātajos sociālajos videoklipos aicina vecākus aizdomāties par apdedzināšanās riskiem, kā arī pirmās palīdzības sniegšanu.

Skaties video, bet pievienojam arī "Cālis" arhīva materiālos atrodamo informāciju par to, kā rīkoties, ja bērns guvis apdegumus.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi atzīst, ka šādas traumas, kad bērni gūst apdegumus, diemžēl nereti notiek un pieaugušie ir tie, kas bērnus var pasargāt no nelaimes gadījumiem, bet ir nepieciešamas zināšanas, lai pamanītu bīstamas situācijas, vēl pirms nelaime notikusi.

Mazi bērni apdeguma traumas applaucējoties nereti iegūst, sēžot klēpī pieaugušajam, kuri dzer karstu kafiju vai tēju – bērns apdedzinās ar karstu trauku vai trauka saturu, uzlejot vai uzraujot to sev virsū.

NMP dienesta mediķi aicina pieaugušos būt modriem, jo bērns spēj aizsniegties tālāk, nekā pieaugušajiem var šķist. Bērns var piekļūt arī katliem uz plīts vai plaukta un noraut tos vai arī pavelkot galdautu, uzraut sev virsū, piemēram, kafijas kannu vai krūzi. Applaucēšanās gadījumi var notikt arī brīžos, kad vāroša vai karsta šķidruma trauks tiek novietots bērnam pieejamā vietā – uz grīdas vai krēsla.

Bērns var apdedzināties arī, pieskaroties karstām sildierīcēm vai krāsns durvīm. Mediķi arī atgādina, ka cepeškrāsns durtiņas jānostiprina tā, lai tās nevarētu atvērt un apdedzināties. Bērns var applaucēties arī ar karstu krāna ūdeni.

Viens no svarīgiem piesardzības pasākumiem ir neturēt bērnu klēpī, kad dzerat tēju vai kafiju. Svarīgi ir saprast, ka nelielais krūzes tilpums bērna mazajam augumam ir kā spainis verdoša ūdens pieaugušajam.

Ja negadījums ar applaucēšanos vai apdegumu tomēr noticis, rīkojieties šādi:

  • ja cietušais ir bērns, vienmēr izsauciet ātro palīdzību. Pat salīdzinoši nelielam apdegumam var būt nopietnas sekas un ārstēšanās ilgums un efektivitāte atkarīga no pirmās palīdzības pasākumiem, kas veikti uzreiz pēc apdeguma gūšanas;
  • līdz brīdim, kad ierodas mediķi, apdeguma vieta ilgstoši jādzesē zem vēsa (ne ledaina), tekoša ūdens – vismaz 15-20 minūtes. Pēc tam var turpināt dzesēt apdegušo vietu, apklājot to ar slapju vēsu dvieli;
  • gadījumā, ja apdegusī vai applaucētā ķermeņa daļa ir apsegta ar apģērbu, to nedrīkst atraut no ķermeņa – uz apģērba vai starp apģērbu un ādu lej dzesējošu ūdeni;
  • ja parādās tulznas, tās nedrīkst pārplēst. Ādas slānītis cietušo vietu pasargā no baktērijām. Ja apdegumu nepareizi kopj, var veidoties mīksto audu sastrutojums, infekcija var izplatīties dziļāk, un komplikācijas var rasties arī pat nelielam apdegumam;
  • līdz brīdim, kad ierodas mediķi, brūci nav ieteicams pārsiet. Vienīgais izņēmums ir speciāla pretapdeguma pārsēja uzlikšana. Pretapdeguma pārsējus var iegādāties aptiekās un ar to ieteicams papildināt mājas aptieciņas saturu. Nekādā gadījumā uz brūces nedrīkst likt kāpostu lapas, skābo krējumu, eļļu vai ziedes un smēres, kas nav paredzētas apdegumu kopšanai;
  • pēc apdeguma dzesēšanas cietušā ķermenis var atdzist, tādēļ līdz brīdim, kad ierodas mediķi, jācenšas saglabāt ķermeņa siltums.
  • NMP dienesta mediķi brīdina – sejas apdegumu gadījumā bieži var apdeg elpceļi, tādēļ šādu traumu gadījumos vienmēr jāizsauc ātrā palīdzība.

Vecākiem arī jāatceras, ka par notikušiem nelaimes gadījumiem bērnam nedrīkst likt justies vainīgam, jo par to, ka noticis nelaimes gadījums, atbildīgi esam mēs – pieaugušie.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!