Izveidots pasaules 'datorpirāta portrets'  (34)

Starptautiskās izpētes organizācijas "Ipsos" pēc BSA pasūtījuma veiktajā pētījumā konstatēts, ka sabiedrība kopumā atbalsta intelektuālā īpašuma principus, bet vērojama būtiska plaisa sapratnē par to, kādi programmatūras iegūšanas un lietošanas veidi ir legāli, bet kādi – nelegāli. Saskaņā ar pētījumu 71 % datorlietotāju visā pasaulē atbalsta intelektuālā īpašuma tiesības, tomēr tajā pašā laikā 47 % lieto nelegālo programmatūru. 13% respondentu ir "rūdīti pirāti", kas izmanto tikai nelegālus veidus programmatūras iegūšanai, savukārt 34% lielākoties, bet ne vienmēr, ķeras pie nelegāliem programmatūras iegūšanas veidiem.

Pētījums ļauj statistiski "uzzīmēt" attīstības valstu programmatūras pirāta portretu. Tas ir 18-34 gadus vecs vīrietis, kas dzīvo Ķīnā, strādā uzņēmumā ar mazāk nekā 100 darbiniekiem, lieto datoru savā darbā. Pārsteidzošā kārtā viņš izsaka mērenu līdz stingru atbalstu intelektuālā īpašuma principiem kopumā. Piemēram, viņš ir pārliecināts, ka radošajiem cilvēkiem, kas rada jaunus autortiesību produktus, būtu jāsaņem par to atbilstoša atlīdzība, jo tas viņus rosinās radīt vairāk inovāciju un kopumā dos pozitīvu ieguldījumu sabiedrības attīstībā, tehnoloģiju progresā un ekonomikas izaugsmē. "Vidējais pirāts" teorētiski priekšroku dod legālai programmatūrai kā drošākai un uzticamākai, bet praktiskajā izvēlē viņš nereti kļūst par pirātu. Tā notiek galvenokārt tāpēc, ka viņš neizprot autora tiesību pārejas pamatprincipus un domā, ka viņa izvēlētais programmatūras iegūšanas veids ir legāls, kaut arī patiesībā tā nav, jo viņš meklē lētus vai bezmaksas ieguves veidus, kas parasti ir pirātiski. Vēl šis cilvēks domā, ka pirātisms ir vispārpieņemta parādība un sabiedrībā atzīta prakse, un nav nekāda lielā riska, ka viņu varētu pieķert.

"Šis "pirāta portrets" ļoti labi raksturo arī situāciju Latvijā, protams, ar atrunu, ka pirāts nebūs ķīnietis. Tas būs mūsu pašu Juris vai Maksims, kurš izplata maldīgo viedokli par interneta līdzību ar publisku vietu – pilsētas ielu, kurā katram informācijas sabiedrības loceklim (katram no mums) ir tiesības brīvi staigāt un brīvi izplatīt un saņemt informāciju. Šādā sakarā nāk prātā salīdzinājums ar ielas malā novietotām mašīnām - tās noteikti nav sarežģītāk atvērt un aizbraukt, kā lejupielādēt datorā jaunākās filmas, mūzikas ierakstus vai datorprogrammas. Gan jau kāda mašīna ir atstāta pat neaizslēgta, bet tās, kuras ir aizslēgtas, noteikti var viegli atkodēt, izmantojot jaunākos tehnoloģiju sasniegumus. Nez kāpēc tomēr automašīnas zādzība šādu cilvēku prātos tiek uzskatīta par pārkāpumu, bet autordarba zādzība ne – tas ir vienkāršs ikdienas pasākums, ar ko taču nodarbojas visi, un tas nav nekas nosodāms!" BSA starptautiskā pētījuma datus no Latvijas skatpunkta vērtē BSA pilnvarotā pārstāve Ingrīda Veikša. "Tomēr nevajadzētu arī naivi domāt, ka pirāts netiks pieķerts. Piemēram, 2012.gada martā tiesa atzina par vainīgu kriminālā pārkāpumā privātpersonu, kas lejuplādēja un izplatīja nelegālu programmatūru, piespriežot viņam 80 stundas piespiedu darba, kā arī 1475 eiro kompensāciju programmatūras ražotājam. Savukārt policija šī gada martā 4 reidos dažādos uzņēmumos izņēma datoru cietos diskus ar nelegālu programmatūru 47 700 eiro kopējā vērtībā, tostarp, ar Adobe, Autodesk, Microsoft, kā arī ar Latvijas ražotāja "Tilde" programmatūru. Veicot kontrolpirkumu, policijai izdevās pieķert nelikumīgās darbībās divu datorveikalu darbiniekus, kuri datorā instalēja nelegālu programmatūru kopumā vairāk kā 6000 latu vērtībā. Šie datorveikali tika atklāti BSA veiktā pētījuma "Mystery Shopper" rezultātā, kad visā Latvijā vienlaicīgi pa datorveikaliem staigāja šie "noslēpumainie pircēji" un pētīja, kuru veikalu darbinieki neatteiks pārdodamajā datorā instalēt nelicencētu datorprogrammu. Veikalos, kuru pārdevēji to darīja ar vislielāko entuziasmu, tika veikti kontrolpirkumi, kas izrādījās "sekmīgi". Visos gadījumos uzsākti kriminālprocesi un personas tiks sauktas pie likumā noteiktās atbildības," stāsta Veikša.

"Aiz katra inovatīva, eksportspējīga produkta ir konkrēts cilvēks vai cilvēki, kas šo ideju ir radījuši. Diemžēl pirātisms attur daudzu izgudrotāju darbību un jaunu panākumu gūšanu. Ja cilvēks ieguldījis laiku un līdzekļus, izkopjot ideju vai veidojot produktu, bet tas pēc tam tiek vienkārši nozagts, tas izjauc pētniecības un attīstības ciklu, jo zūd motivācija jaunu ideju radīšanai. Bet šādas idejas un produkti mums ir ļoti svarīgi, ja vēlamies nostiprināt savas pozīcijas eksporta tirgos, konkurējot ar augstas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem," uzsver Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente.

Intelektuālā īpašuma aizsardzība veicina inovācijas, kas savukārt rada ekonomisko izaugsmi, jaunu darbavietu radīšanu un mudina uz zināšanām balstītu nozaru attīstību.