Pilns "YouTube" ar aizrautīgiem stāstniekiem, kas skatītājam gatavi vēlīgi atklāt visus noslēpumus un knifus, kā veiksmīgi spekulēt akciju tirgū, lai pelnītu "lielo piķi". Šie cilvēki bieži ir ļoti pārliecinoši runātāji un veikli prot nepieredzējušu investoru prātā iedēstīt domu, ka tā dēvētā "day trading" prakse ir ātrs un viegls ceļš uz bagātību. "Paskatieties tikai, kāds man garāžā dārgs auto! Un to es nopirku par nieka divu nedēļu laikā gūto peļņu!" apmēram tāds mēdz būt šo video vēstījums. Taču realitāte ir tāda, ka vien nepilnam procentam no šiem "day trading" prakses piekopējiem izdodas nopelnīt, podkāstā "Zinātne vai muļķības" atklāj investīciju eksperts Valters Vestmanis.
Ir būtiska atšķirība starp investēšanu ar ilgtermiņa redzējumu un "deitreidingu", kad spekulanti pērk un pārdod konkrēta uzņēmuma akcijas vienas biržas darba dienas ietvaros, mēģinot "noķert" cenas zemākos un augstākos punktus.
Šāda satura veidotāji savos video bieži pēta konkrēta uzņēmuma akcijas līdzšinējo cenas, darījumu apjoma un citu rādītāju dinamiku, velk dažādas līknes un meklē kopsakarības. Tā dēvētā tehniskā analīze sola pēc vēsturiskajiem rādītājiem prognozēt nākotnes cenu tuvākā vai tālākā termiņā. "Lūk, šāds te cenas līknes pauguriņš, kam seko tieši tik dziļš kritums, un pēc tam divkārt lielāks kāpums, var liecināt, ka tuvāko nedēļu laikā būs piecreiz lielāks kāpums!" Vai līdzīgas prognozes, kas bieži vien ir nekas cits kā laimes spēle. Iespējams, tai ir savs pielietojums, taču to nevar uzskatīt par drošticamu prognožu rīku. Ja tehniskā analīze akciju tirgū būtu tik uzticama kā mūsdienīga meteoroloģiskā prognoze, tad pasaulē būtu daudz vairāk turīgu "deitreideru".
Vaicājām programmas "Neatkarīgais Investors" partnerim un raidījuma "Jauni un bagāti" producentam Valteram Vestmanim, ko viņš domā par tehnisko analīzi un "deitreideriem".
"Ir dažādi pētījumi, kas parāda – mazāk nekā viens procents no "deitreideriem" spēj konsekventi, paredzami gadu no gada pelnīt. Iemesli parasti ir trīs, kāpēc tas ir tikai mazāk nekā viens procents spēj pelnīt," atklāj Vestmanis.
Pirmkārt, tā ir piekļuve iekšējai informācijai jeb informācijai par kompānijas rādītājiem, finanšu stāvokli vai nākotnes plāniem vēl pirms kompānijas vadība par to akciju turētājus ir informējusi publiski. "Tas pēc būtības ir nelikumīgi," atgādina Vestmanis. Nupat izskanēja kārtējais šāds gadījums, kur vīrietis bija noklausījies sievas darba sarunas un tādējādi, veicot attiecīgus darījumus, nopelnījis 1,8 miljonus ASV dolāru. Verētās bezrūpīgās dzīves vietā viņš gan tika pie apsūdzībām konfidenciālas informācijas nelikumīgā izmantošanā un tiesā iesniegtas šķiršanās prasības.
Otrkārt, pelnošie "deitreideri" spēj ļoti ātri reaģēt uz jaunu informāciju tirgū. "Tas nav tā, ka pēc darba aizskrēju mājās, izlasīju ziņās virsrakstu un skrēju pirkt," ilūzijas grauj Vestmanis. Te viss notiek sekunžu daļās ar automatizētiem risinājumiem. "Tas, ka cilvēks pats sēž pie datora, baksta un zīmē līknes... manā skatījumā tas ir līdzīgi, ja mūsdienās tev kāds mācītu jāt ar zirgu un teiktu, ka tas ir efektīvs pārvietošanās līdzeklis."
Treškārt, tas ir veiksmes faktors, kuru nevar īsti replicēt.
"Trakākais, ka tos veiksmes faktorus mēs bieži vien izskaidrojam ar manām īpašām zināšanām. Mums ir tendence veiksmes norakstīt uz savām superspēcīgajām zināšanām, bet neveiksmes – uz ārējiem faktoriem," Vestmanim piebilst Latvijas Bankas finanšu pratības eksperte Aija Brikše.
Visu epizodi klausies gan "Spotify", gan "Apple Podcasts", kā arī skaties "YouTube". Uzzināsi, cik jāatliek malā trīsdesmitgadniekam, lai vecumdienās pensijā saņemtu 2000 eiro. Tāpat dzirdēsi atbildes uz to, vai ir kāda maģiskā formula veiksmīgai darbībai akciju tirgū, vai ar kriptovalūtām var iedzīvoties lielā bagātībā, un kāpēc cilvēki aizvien "iekrīt" uz šķietami vienkāršām finanšu krāpnieku shēmām.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
