Nāves zinātne – kas ar mums notiek brīdī, kad pārtrūkst dzīves pavediens?

Tā kā nāve ir vienīgais notikums, kas ar simtprocentīgu garantiju notiks absolūti ar ikvienu, par to ik pa laikam, biežāk vai retāk, aizdomājamies mēs visi. Kas ar cilvēku notiek pēc nāves – šis jautājums jau gadu tūkstošiem nodarbina ne tikai "parastos" cilvēkus, bet visus, kam ar dzīvi sakars, – ārstus, teologus, dzejniekus, filozofus, un tagad arī dažādu jomu zinātniekus.

Nāve cilvēkus piemeklē dažādos veidos, teju kā individuāli pielāgota. Kurš aiziet klusi, dziļā vecumā, kurš nelaimes gadījumā, kuram dzīvība vardarbīgi atņemta, kurš miegā, kurš veselības dēļ. Iznākums ir viens, bet process teju vai katram savs. Varētu padomāt, ka 21. gadsimts ar savu tehnoloģisko progresu un zinātnes iespējām ļauj ieskatīties dziļāk nāves norisēs, bet nekā tamlīdzīga. Katrs jauns atklājums ved pie vēl lielākas neziņas un noslēpumiem.

Starp speciālistiem, kas pēta "pēcnāves" jautājumus, jāmin Mičiganas Universitātes neiroloģijas profesore Džimo Bordžigina. Viņai nedod mieru jautājums par to, kas notiek ar mums, kad mēs mirstam. Bordžigina pētījusi to cilvēku pieredzi, kas pārdzīvojuši sirdsdarbības apstāšanos un tikuši reanimēti, raksta izdevums "The Guardian".

Miršanas process ir daudz dīvaināks, nekā zinātnieki uzskatījuši. Šajā ziņā taisnība spirituālistiem un parapsihologiem, kuri apgalvo, ka ar cilvēkiem notiek kaut kas ļoti dīvains, kad viņi mirst, taču viņi maldās, pieņemot, ka tas notiek kaut kādā nākamajā, aizkapa dzīvē, nevis šajā. Vismaz tā secinājusi Džimo Bordžigina.