"Bārdas naži un žiletes - tā ir lieka izšķērdība," saka Aleksandrs, tāpēc to vietā izvēlas kaltus, asas šķēres, laužņus, cirtņus un lāpstas. Tradicionālo skuvekli viņš pat rokās neesot turējis, lai gan bārda Aleksandram aug griezdamies.
"Mans vecaistēvs stāstīja, ka kara laikā bija pasācis skūties ar visu, kas vien pagadījās pie rokas. Iespaidojies no šiem stāstiem, es 16 gadu vecumā pirmo reizi pamēģināju skūties ar šķērēm," vietējiem medijiem stāstījis skolotājs.
Visvairāk par Aleksandra īpatnību pārdzīvo viņa mamma un divus gadus vecā meitiņa Aleksandra. "Agrāk viņa, kā ieraudzīja mani vannas istabā ar cirvi, uzreiz sāka raudāt, bet tagad jau ir pieradusi," smejas vīrietis.
"Mani skolnieki zina par manu ikrīta rituālu, un daži jau prasījuši, lai iemācu viņus skūties ar lāpstu. Pagaidām gan es atsaku - tas tomēr ir bīstami, nepieciešama speciāla sagatavošanās. Pat man dažreiz paliek rētas," stāsta skolotājs.
"Man ļoti patīk metāla smarža un asas izjūtas. Kad pie kakla pieliec uzasinātu cirvi, tu izjūti neprātīgu adrenalīna pieplūdumu - viena nepareiza kustība taču var kļūt par pēdējo tavā dzīvē," uzbudinās Aleksandrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
