Kā vēsta laikraksts The Daily Mail, suņu uzvedības pētījums var arī dot cerības miljoniem cilvēku, kurus skāruši obsesīvie traucējumi.
Zinātnieki noskaidrojuši, ka noteiktu suņu šķirņu uzvedības īpatnības var būt saistītas ar to dzīvesvietu un augšanas apstākļiem.
No obsesīvā sindroma cieš arī daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Piemēram, futbolists Deivids Bekhems necieš nepāra skaitļus - ja viņa ledusskapī izrādītos trīs dzēriena bundžiņas, viņš vienu no tām izmestu ārā, kādā intervijā atklājusi viņa sieva Viktorija.
Aktieris Leonardo di Kaprio atzinis, ka viņam sevi jāpiespiež neuzkāpt uz katra košļājamās gumijas atstāta traipa uz ietves, jo viņš nevēlas, lai šī apsēstība ietekmētu viņa dzīvi.
Savukārt ģenētikas pētnieki no Helsinku universitātes izpētīja obsesīvi kompulsīvo traucējumu izpausmes 400 suņiem.
Tādas šķirnes kā bulterjeri un vācu aitu suņi īpaši bieži aizrāvās ar savas astes ķeršanu, kas lika pētniekiem pieņemt, ka šo uzvedību zināmā mērā nosaka iedzimtība. Tomēr viņi ievēroja arī citas likumsakarības: suņi, kas saņēma barības piedevas, piemēram, vitamīnus, savu asti ķēra retāk, liekot domāt par saikni ar diētu.
Obsesīva uzvedība arī bija raksturīga suņiem, kas bija īpaši agri atšķirti no mātes vai kuru mātes bija pret viņiem nevērīgi izturējušās. Savukārt pietiekams fiziskas aktivitātes trūkums astes ķeršanu neiespaidoja.
Zinātnieki turpmāk vēlas noskaidrot, kā konkrētu vitamīnu un minerālvielu piedevas varētu palīdzēt kompulsīvo traucējumu slimniekiem. Zinātniece Katrīna Tīra sacīja: "Astes ķeršanu suņiem var izmantot kā dzīvnieku pasaules modeli, lai pētītu kompulsīvo traucējumu ģenētisko fonu cilvēkiem."
Suņi, kuriem piemita paradums ķert savu asti, biežāk bija bailīgi un tramīgāki pret skaļiem trokšņiem. Pētījuma rezultāti publicēti specializētajā zinātniskajā žurnālā PLoS One.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
