Latviešu vidū satraukumu izraisījis kāds anglis, kurš pēc 60 gadu sasniegšanas no Boltonas pārcēlies uz Limbažiem un savā blogā ar nosaukumu "Anglis Latvijā" pauž savas domas par aborigēniem.
Blogera vārds ir Endrjū, viņš klausās SWH Rock, nesaprot Latvijas ekonomiku, ir apmeklējis savu pirmo hokeja maču (tur, izrādās, drīkst kauties) un ir pārsteigts par neprātīgi lielo čībiņu skaitu katra latvieša mājās.
Endrjū mīļākie ēdieni ir sieriņš Kārums, aukstā zupa un pankūkas, un viņš atzīst, ka Latvijā ir briesmīgākie ceļi pasaulē, no kuriem visbriesmīgākais ir septiņus kilometrus garš ceļa posms starp Limbažiem un Stieni.
Kādā no bloga ierakstiem Endrjū uzskaita lietas, kuras Latvijā var redzēt papilnam: tie ir stārķi, ļoti pievilcīgas sievietes, drūmas ēkas, kūciņas, ezeri un meži, velosipēdisti, ziedu pārdevēji, slikti ceļi, žiguļi, bruģēti ceļi, pludmales un ceļi bez asfalta.
Taču vislielāko satraukumu izraisījis pagājušā gada maija ieraksts, kurā Endrjū uzskaita "astoņas lietas, ko jūs nezinājāt par latviešiem" (sešas viņš uzrakstījis uzreiz, divas - pievienojis vēlāk).
Šīs astoņas lietas ir sekojošas: dzerot alu, latvieši neēd kraukšķus un riekstiņus, to vietā priekšroku dodot ķiploku grauzdiņiem vai kaltētām sāļām zivīm, kas šeit tiek dēvētas par voblām un kas sākumā garšo pēc sāļas ādas.
Otrkārt, latviešiem dikti patīk dziedāt - ne jau dušā, bet pulcējoties milzīgos baros. Šie bari ir tik milzīgi, ka dziedātāji no pēdējām rindām pat neredz diriģentu.
Treškārt, tēja ne vienmēr nozīmē Tetley vai PG Tips, jo latvieši dzīvo tuvā saskaņā ar dabu, tāpēc nes mājās visādas zālītes un tās kaltē. Endrjū pašam vislabāk garšojot kaltētas piparmētras un ilzītes.
Ja kaut kas kustas, latvieši to kūpina. Šai tautai ļoti garšo kūpināta gaļa, un visdīvainākie ēdieni starp kūpinājumiem ir cūku ausis un šņukuri.
Piektkārt, vairumam latviešu ir vasarnīcas - nevis būdiņas dārza stūrī, bet gan otra māja kaut kur laukos, un došanās uz šīm mājiņām piektdienu vakaros izraisa visai plaša mēroga sastrēgumus.
Sestkārt, latviešu vīriešiem patīk nēsāt no ozola pagatavotas cepures. Endrjū gan atzīst, ka pārspīlē, jo patiesībā ir domājis ozolu lapu vainagus, kas tiek valkāti tikai vienu dienu gadā.
Vēlākie papildinājumi liecina, ka latviešiem ļoti patīk mežos meklēt pārtiku, jo īpaši sēnes un ogas, un obligāta nepieciešamība lauku mājā ir pirts, kurā tevi dauza ar bērza zariem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
