Sievietes politiķes sevī ietver zināmu devu noslēpumainības un rada vēlēšanos atklāt, kas tad patiesībā slēpjas aiz ārējā tēla nosvērtās un lietišķās čaulas. Pārdomās par profesijas slāpēto sievišķību, kā arī savām ikdienas vājībām sarunā ar DELFI Izklaide dalījās Saeimas deputāte Elīna Siliņa (attēlā).
Deputāte atklāj, ka par darba etiķeti, kas pieprasa konservatīvu un lietišķo vizuālo tēlu, viņa nekad nav uztraukusies, tieši otrādi - šāda stila apģērbs deputātei ļauj justies elegantai un valdzinošai.
"Jau no mazām dienām esmu priecājusies par lietišķā stila kostīmiem, uzskatot, ka tie sievieti dara ļoti elegantu. Tāpat esmu jūsmojusi par vīriešiem formastērpos. Arī pati savā darba mūžā esmu pieturējusies pie lietišķā stila apģērba.
Piekrītu, ka ar pārāk konservatīvu apģērbu var nokaut savu seksualitāti - šādus pārmetumus esmu saņēmusi arī no saviem kolēģiem -, bet esmu ļoti uzmanīga ar sevis demonstrēšanu caur apģērbu, jo ļoti jūtīgi uztveru vulgaritāti," stāsta Siliņa.
Kā atzīst pati deputāte, viņas ārējā tēla lielākais trumpis un reizē arī slogs ir kuplie mati, kas pakļaujas tikai zināmās frizieres rokām. Bet, lai nenogrimtu konservatīvisma pelēcībā, ikdienas tērps reizēm tiek papildināts arī ar kādu spilgtu aksesuāru, ja ir atbilstošs noskaņojums.
"Es apbrīnoju sievietes, kuras efektīvi un droši lieto izteiksmīgus aksesuārus. Pati es neesmu tik drosmīga, bet, ja kāds pārliecina, tad varu arī uzdrošināties. Mana lielākā bagātība un reizē arī problēma, veidojot vizuālo tēlu, ir mani mati. Tie ir ļoti biezi un pēc struktūras nepakļāvīgi, tādēļ matu ieveidošana ir obligāta nepieciešamība.
Bet, tā kā man nekad nav laika, lai šādas skaistumkopšanas lietas ieplānotu savlaicīgi, es reti tieku tos ieveidot pie savas frizieres. Tad nu neatliek nekas cits, kā visu darīt pašai, jo zinu, ka pie sveša friziera nav jēgas iet - tas prasīs vismaz pusotru reizi ilgāku laiku, kas mani dara traku," nosaka deputāte.
Izskatīgās politiķes galvenais priekšnosacījums izskatam, kas apmierina arī sevi pašu, ir apģērba komforts: "Galvenais priekšnosacījums, lai es labi justos ikvienā apģērbā, ir tas, kā izskatos bez šīs apģērba maskas.
Vienmēr esmu bijusi ļoti slinka uz sportošanu, bet tik maz, kā to daru jeb, pareizāk sakot, nedaru šobrīd, nav bijis nekad. No tā arī izriet arī visa neapmierinātība un pašpārmetumi par to, ka nevaru pienācīgi uzturēt savu ķermeni labā formā. Tādēļ ērti jūtos tajos tērpos, kas der manam augumam."
Siliņa atklāj arī savus skaistumkopšanas ieradumus, kas gan ir krietni pielāgoti spraigajam darba ritmam: "Rūgtā patiesība ir tāda, ka pusgada laikā, strādājot Saeimā, esmu vizuāli novecojusi par pieciem gadiem. Pamata nosacījums svaiguma saglabāšanai ir tikai un vienīgi dziļš un ilgs miegs, bet, tā kā ar dzīvesbiedru pēc bioritmiem esam pūces, gulēt ejam vēlu.
Darba dēļ savukārt nākas celties agri, kā rezultātā miega ir krietni par maz. Šobrīd arī ļoti daru sev pāri, jo nesu darbu uz mājām, kā arī netieku galā ar stresu un emocijām. Šķiet, ka pat miegā trīsreiz pārdomāju iepriekšējās dienas neveiksmes.
Nesen atklāju sev iedarbīgu metodi, kā cīnīties ar darba atstātajām sekām - atnākot mājās, eju gandrīz verdošā dušā, lai noskalotu ikdienas stresu. Savukārt pirms iziešanas no mājas noder vēsa, tonizējoša duša. Bieži lietoju arī dabīgās asaras, lai atsvaidzinātu acis. Vēl, protams, liela nozīme ir dabiskam iedegumam, taču man to ir grūti, jo neesmu saulē gulētāja."
Zināms, ka politiķei ir arī ienākumi, kas varētu nodrošināt neskaitāmas skaistumkopšanas procedūru un iepirkšanās tūres, tomēr šai ziņā Siliņa ir pieticīga - katrs pirkums tiek rūpīgi izvērtēts pēc tā lietderīguma, savukārt skaistumkopšanas saloniem laika nav fiziski.
"Ikdienā cieši turos pie uzskata, ka drīkstu tērēt tikai pastāvīgus un stabilus ienākumus, nevis vienreizējos, atsevišķos projektos nopelnītu naudu, līdz ar to ļoti bieži nolemju, ka iekāroto lietu nevaru atļauties. Tie, kas mani zina, reizēm pat pajoko par manu skopumu.
Bet zinu, ka sev neliegtu neko, ja man liktos, ka tas ir pietiekami vērts un nepieciešams, kā arī, ja uzskatītu, ka varu to atļauties. Man "atļaušanās" un "nepieciešamība" ir tik ļoti saistītas, ka visdrīzāk lietu, ko uzskatīšu, ka nevaru atļauties, neuzskatīšu arī par nepieciešamu.
Ikdienā nevienu citu, izņemot pārtikas veikalu, neredzu. Tādēļ iepirkšanos atlieku reizēm, kad braucu atvaļinājumā ārpus Latvijas, kā arī, kad ir vēlme "atslēgties" no ikdienas stresa un "pasērfot internetā".
Nedekoratīvajai kosmētikai un skaistumkopšanas procedūrām gan naudu nežēlotu, taču te atkal saduros ar laika trūkumu, kā rezultātā šobrīd aprobežojos vien ar kādu sejas vai ķermeņa procedūru reizi mēnesī," skaidro deputāte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
