Foto: Vida Press
Rokzvaigžņu dzīve cilvēkus vienmēr ir valdzinājusi, un starp apbrīnotākajām un apskaustākajām parādībām pasaules rokmūzikas vēsturē ir leģendārā britu grupa "The Rolling Stones".

Piektdienas, 8. jūlija, vakarā kanālā "360TV" varēs baudīt filmu par leģendāro grupu, bet "Delfi Izklaide" piedāvā piecus stāstiņus, kas ļauj gūt kaut nelielu ieskatu skandāliem, mītiem, narkotikām un vienas nakts sakariem apvītajā roka zvaigžņu dzīvē.

Leģenda par leģendāro mēli

Foto: Vida Press

Grupas firmas zīme ir mute ar izbāztu mēli – šis logo tapa 1971. gadā, un kopš tā laika tas kļuvis par vienu no zināmākajiem rokenrola simboliem pasaulē.

Arī pats grupas līderis Miks Džegers (attēlā pirmais no labās otrajā rindā) labprāt izrādīja savu mēli vai pozēja ar plaši atvērtu muti vēl ilgi, pirms šo ieradumu pārņēma apšaubāmas kvalitātes popmūzikas zvaigznītes.

Leģendas mēli apvij kāda mīkla – astoņdesmitajos gados uzvirmoja runas, ka Džegers jaunībā sadzīviskā negadījumā nokodis daļu mēles, kas arī izmainījis viņa balss skanējumu.

To, kā tas īsti noticis, neviens nezina – viena versija liecina, ka tas noticis bērnu dienās basketbola spēles laikā, kad nākotnes roka leģendai bija uzticēti komandas kapteiņa pienākumi, citi ir pārliecināti, ka zēna mēle cietusi vingrošanas nodarbību laikā.

Piecas mārciņas par čurāšanu

Foto: Vida Press

Ierasts domāt, ka rokzvaigznēm, kuras pelna miljonus, ir atļauts viss. Tā arī noteikti ir, bet tāds popularitātes līmenis ir jāsasniedz, un "The Rolling Stones" ne vienmēr ir bijuši tik slaveni.

1965. gadā toreiz vēl jaunie grupas dalībnieki tika aizturēti par čurāšanu sabiedriskā vietā, un viņiem par šo nedarbu arī bijis jāsamaksā sods – piecas sterliņu mārciņas katram.

Vēlākajos grupas slavas gados šis notikums, iespējams, presei patecētu garām nepamanīts, jo, būsim godīgi, rokzvaigžņu aizturēšana narkotiku dēļ tomēr ir interesantāka, bet tolaik britu sabiedrība šādiem izlēcieniem vēl nebija gatava, un tas radīja plažu ažiotāžu.

Situācija gan bija ļoti saprotama – grupa atgriezās mājup pēc koncerta, bet vajadzība spieda apstāties kādā Londonas benzīntankā. Tur, izrādās, nav bijušas labierīcības, bet gaidīt ilgāk nav bijis iespējams.

Nākamajā rītā notikušais jau bijis visās avīzēs, un tas bijis pirmais solis rokenrola slikto zēnu tēla dzimšanā.

Jaunas asinis saindēto vietā

Foto: Vida Press

Jūs taču zināt to sajūtu, kad, raugoties uz rokmūzikas leģendām, pie sevis klusi brīnies: "Neticami, ka viņi vēl ir dzīvi!" Vairumā gadījumu izbrīnu rada ne jau viņu cienījamais gadu skaits, bet pagātnes stāsti, kuros netrūkst narkotiku un alkohola tādos daudzumos, kādus parasts mirstīgais pat nespēj iedomāties.

"The Rolling Stones" vīri noteikti ir starp tiem, kuri liek cilvēkiem brīnīties. It īpaši viens no viņiem – Kīts Ričardss.

Pērn portāls "Ultimate Classic Rock" publicēja sarakstu, kurā uzskaitītas desmit reizes, kad Ričardss gandrīz nomiris, bet droši var pieļaut, ka tādu gadījumu ir vairāk.

1965. gadā viņš uz skatuves saņēma spēcīgu elektrības triecienu no mikrofona, 1971. gadā viņš kopā ar draudzeni Anitu Palenbergu gandrīz dzīvs sadega, izguļot heroīna skurbuli – viņš bija aizmidzis ar cigareti rokā.

Kaut kad septiņdesmitajos Ričardss Šveicē bija iegādājies narkotikas, kam kāds piejaucis strihnīnu. To vēlāk intervijās pats mūziķis nodēvējis par savu sliktāko pieredzi ar apreibinošām vielām.

"Es nevarēju pakustēties, bet biju pie samaņas. Atceros, ka cilvēki mani bakstīja un kliedza: "Viņš ir miris! Viņš ir miris". Bet es gulēju un domāju: "Nē, es neesmu miris!"," intervijā izdevumam "NME" atmiņās gremdējies Kīts.

Klīst leģenda, ka 1973. gadā Ričardsam eksperimentālā procedūrā daļa apreibinošo vielu saindēto asiņu nomainītas ar svaigām, un, lai gan tas ir viens no dižākajiem rokmūzikas mītiem, mūziķis atzinies, ka pats to arī radījis.

Tiesa, pastāv liela iespēja, ka tajā pašā gadā viņam patiesi veikta hemodialīze, lai attīrītu asinis un glābtu daudz cietušās aknas.

Loceklis, kas gandrīz izjauca grupu

Foto: Vida Press

2010. gadā iznāca Kīta Ričardsa autobiogrāfija "Life". Tajā ģitārists atklāja daudz par savu un grupas biedru dzīvi, bet par vienu no skandalozākajām atklāsmēm kļuva paziņojums, ka Džegeram ir "niecīgs loceklis" (oriģinālā tika lietots apzīmējums "tiny todger").

Šis apgalvojums sagrāva mītu par Džegeru kā kaislīgu mīļāko. Vismaz tiem, kuri tic, ka spēks ir izmērā.

Ričardss arī pastāstīja, ka viena no Džegera (arī paša Ričardsa un Braiena Džonsa) mīļākajām, dziedātāja Marianna Feitfula, attiecībās ar Džegeru neesot guvusi pietiekami seksuālu baudījumu.

"Viņai no Džegera sīkā krāniņa nebija nekāda prieka. Es zinu, ka viņam ir neticami liels olu pāris, bet tas nespēj aizpildīt plaisu," atklāts savā grāmatā bijis Ričardss.

Viņš arī kritizēja Džegera rakstura īpašības un neslēpa – kādreizējais bērnības draugs kļuvis par neciešamu personu.

Tas Džegeru, iespējams, neaizvainoja, jo īsta rokzvaigzne var atļauties dažādus untumus, tomēr vīrišķās mantības publiska kritizēšana gan bija par daudz.

Par laimi, abi kungi gan spēja pārvarēt domstarpības – Ričardss bērnības draugam atvainojās un Džegers vēlāk atzina, ka, ja tā nebūtu noticis, grupa 2012. gadā nebūtu apvienojusies 50. jubilejas tūrei. Un Ričardss to noteikti labi zināja.

Attēlā – kadrs no grupas 1975. gada tūres, kad kopā ar viņiem uz skatuves "kāpa" arī milzu falls Nogurušais Vectētiņš.

Sekss drēbju skapī. Trijatā.

Foto: Vida Press

"The Rolling Stones" vārds daudziem asociējas ar neprātīgu uzdzīvi, alkoholu, narkotikām un, protams, seksu. Rokenrola bohēmā un trakajos septiņdesmitajos bijis iespējams viss un valdīja absolūta mīlestība. Arī pret sava dzimuma pārstāvjiem.

Pirms pāris gadiem grāmatā "Mick: The Wild Life and Mad Genius of Jagger" tās autors Kristofers Andersens rakstīja – Džegeram bijis ilgstošs romāns ar citu rokmūzikas leģendu Deividu Boviju.

"Tas bija spožuma laikmets, un visi gribēja piedalīties biseksuālajā revolūcijā," grāmatas autors citē dziedātāja Čakija Stāra teikto.

"Bovija sieva Endžija reiz atgriezās viņas un Bovija kopīgajā dzīvoklī Londonā un pat pieķēra viņus abus gultā," teikts biogrāfijā.

"Endžija devās uz guļamistabu, lēni atvēra durvis, un tur viņi bija: Miks Džegers un Deivids Bovijs, kaili un aizmiguši blakus gultā. Abi satrūkušies pamodās.

"O, sveika," teica acīmredzami pārsteigtais Bovijs. "Kā tev iet?"

"Ar mani viss kārtībā," atbildēja Endžija. "Vai vēlaties kafiju?""grāmatā uzburta aizgājušo dienu ainiņa.

To, ka Džegeram un Bovijam bijušas ļoti tuvas attiecības, šī gada sākumā apliecinājis arī Bovija bijušais miesassargs – viņš izdevumam "The Mirror" pastāstījis, ka septiņdesmitajos gados kļuvis par liecinieku, kā Džegers, Bovijs un kāda slavena dziedātāja uz 20 minūtēm nozuduši milzīgā skapī, kur glabājušies Bovija tērpi, un no tā iznākuši ar laimīgiem smaidiem sejās.

Runīgais miesassargs arī uzsvēris, ka tolaik gaisā virmojis kokaīns un Bovijs ar draugiem gandrīz visu laiku bijuši skurbulī.

Abi mūziķi gan runas par iespējamo dēku vienmēr ir nolieguši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!