Foto: RIA Novosti/Scanpix
Tieši pirms 20 gadiem, 1994. gada 14. februārī, tika izpildīts nāvessods vienam no visu laiku slavenākajiem sērijveida slepkavām – Andrejam Čikatilo (attēlā), kurš pazīstams arī ar epitetiem "Trakais zvērs", "Sarkanais uzšķērdējs", "Rostovas uzšķērdējs", "Rostovas zvērs", "Pilsonis X" un "Sātans".

Savu pirmo slepkavību viņš izdarīja 1978. gadā, bet pēdējo - 1990. gadā. Šajā laikā viņš dzīvību atņēma vismaz 53 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa bija mazi zēni un meitenes.

Kalifornijas štata universitātes zinātnieki Mihails Simkins (Simkin) un Vvani Roičudhuri (Roychowdhury) maniaka uzvedību izanalizējuši no matemātikas skatupunkta un noskaidrojuši, ka viņa rīcība ļoti precīzi atbilst matemātiskajai funkcijai, kas pazīstama ar nosaukumu "velna kāpnes".

Jēdziens "velna kāpnes" matemātikā aizgūts no mūzikas, konkrēti no ungāru komponista Ģērģa Ligeti klavieretīdes ar šādu nosaukumu "L'escalier du diable".

Matemātikā šis fenomens ir saistīts ar tā saukto "biroja multiplicitāti" - velna kāpnēm ir nevienmērīgi pakāpieni, gandrīz vienmēr vertikāls kritums un tā tiecas uz bezgalību.

Kā skaidro zinātnieki, Čikatilo noziegumu hronika patiešām atgādina šīs kāpnes - slepkavību skaits pieaudzis pēc eksponences likuma, un pēc tā paša principa samazinājies arī laika sprīdis starp slepkavību izdarīšanu.

Simkins un Roičudhuri secinājuši, ka šis fenomens skaidrojams ar to, ka Čikatilo smadzenēs bijusi nervu šūnu grupa, kas atbild par vēlmi izdarīt kārtējo noziegumu, un šie neironi pakāpeniski palielinājuši savu aktivitāti, līdz sasnieguši noteiktu kritisko robežu.

Pēc slepkavības izdarīšanas daļa nervu šūnu uz laiku "izslēdzas" (tajā brīdī Čikatilo nav vēlmes nogalināt), bet pēc kāda laika cikls atkal atkārtojas.

Ņemot par pamatu šo ideju, matemātiķi izstrādāja vienkāršāko datormodeli, kas reģistrē nervu šūnu aktivitātes pieaugumu attiecīgajā laika posmā. Zinātnieki šī modeļa darbam izsekoja divpadsmit "virtuālo gadu" gaitā un salīdzināja nervu šūnu aktivitātes grafiku un reālo slepkavību izdarīšanas laiku - izrādījās, ka šie rādītāji ir praktiski identiski.

Simkins un Roičudhuri uzskata, ka viņu darba precizitāte būtu vēl augstāka, ja tiktu ņemts vērā vēl viens faktors - "slepkavības veiksmīgums". Kā skaidro autori, neveiksmes reti aptur sērijveida slepkavas, kuri pēc neizdevušās slepkavības bieži vien jau nākamajā dienā meklē citu upuri.

1992. gadā Čikatilo tika atzīts par pieskaitāmu un viņam piesprieda nāvessodu. Cietumā viņš vairākkārt mēģināja panākt sprieduma pārsūdzēšanu, bet Krievijas prezidents Boriss Jeļcins to noraidīja. Nāvessods slepkavam tika izpildīts 1994. gada 14. februārī Novočerkaskas cietumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!